Zāļu valsts aģentūra informē, ka balstoties uz Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC) sniegto tehnisko ziņojumu, pašreiz pieejamie pierādījumi liecina, ka pilnībā vakcinētām personām vispārējā populācijā nav nepieciešama steidzama Covid-19 vakcīnu pastiprinošo devu ievade. Ziņojumā minēts, ka primārās vakcinācijas ietvaros apsverama papildu devu ievade personām ar būtiski novājinātu imūnās sistēmas darbību.

Jau ziņots, ka arī Latvijā Imunizācijas valsts padome pieņēma lēmumu rekomendēt papildu devu ievadi personām, kuras pielīdzināmas slimības vai terapijas izraisītas augstas imūnsupresijas pacientiem. Vakcinācija ar papildu devu rekomendējama, sākot ar 28. dienu pēc otrās devas saņemšanas ("Janssen" Covid-19 vakcīnai, sākot ar 28. dienu pēc pirmās (vienīgās) devas saņemšanas) vai vēlāk, izvērtējot imūnsupresijas pakāpi, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatot ārstu konsilijā.

Pierādījumi par vakcīnu efektivitāti un sniegtās aizsardzības ilgumu liecina, ka visas ES/EEZ reģistrētās vakcīnas pašreiz uzrāda augstu aizsardzības līmeni pret Covid-19 izraisītu hospitalizāciju, smagu slimības gaitu un nāvi, tomēr šobrīd aptuveni trešdaļa pieaugušo virs 18 gadu vecuma ES/EEZ valstīs nav pilnībā vakcinēti.

Ņemot to vērā, prioritāri nepieciešams vakcinēt visas vakcinācijai atbilstošās personas, kuras vēl nav pabeigušas ieteikto vakcinācijas kursu. Papildus centieniem nodrošināt vakcināciju ir būtiski turpināt ievērot drošības pasākumus, piemēram, fizisko distancēšanos, roku un respiratoro higiēnu un sejas masku lietošanu pēc nepieciešamības, it sevišķi augsta inficēšanās riska apstākļos, kā ilgtermiņa aprūpes iestādēs vai slimnīcu nodaļās, kurās atrodas pacienti ar augstu Covid‑19 smagas norises risku.

Tāpat ir būtiski saprast atšķirību starp pastiprinošām vakcīnas devām personām ar normālu imūnās sistēmas darbību un papildu devām personām ar novājinātu imūnās sistēmas darbību.

Daži pētījumi liecina, ka papildu vakcīnas deva var uzlabot imūnās sistēmas atbildes reakciju imūnkompromitētām personām, piemēram, pēc orgānu transplantācijas, ar nomāktu sākotnējo atbildes reakciju pret vakcināciju.

Šādos gadījumos jau pašlaik apsverama papildu devas ievade. Piesardzības nolūkā apsverama arī papildu devu ievade gados vecākām personām ar paaugstinātu saslimšanas risku, it sevišķi slēgta tipa ilgtermiņa aprūpes iestāžu iemītniekiem.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pašlaik izvērtē datus par vakcīnas papildu devām un pieņems lēmumu, vai nepieciešamas izmaiņas produktu informācijā. EZA izvērtēs arī datus par pastiprinošajām devām.

Kamēr EZA veic attiecīgo datu izvērtēšanu, ES dalībvalstis var apsvērt sagatavošanās pasākumus vakcīnu pastiprinošo un papildu devu ievadei.

Par padomu sniegšanu vakcinācijas īstenošanai joprojām ir atbildīgas nacionālās tehniskās imunizācijas padomes (NITAG), kuras vada vakcinācijas kampaņas katrā ES dalībvalstī. Tās atrodas optimālā pozīcijā, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus, tostarp vīrusa izplatību (it īpaši augsta riska vīrusa variantu izplatību), vakcīnu pieejamību un nacionālo veselības aprūpes sistēmu kapacitāti.

ECDC atjauninās savu tehnisko ziņojumu, turpinot sadarboties ar EZA, lai apkopotu un izvērtētu datus, kas pieejami par vakcīnu pastiprinošajām un papildu devām. Turpināma vakcīnu efektivitātes datu un izlaušanās infekciju gadījumu uzraudzība, it sevišķi augstam Covid-19 smagas norises riskam pakļautās cilvēku grupās un slēgtos apstākļos dzīvojošās cilvēku grupās. Tikmēr dalībvalstīm jābūt gatavām pēc nepieciešamības pielāgot savas vakcinācijas programmas gadījumā, ja vienā vai vairākās sabiedrības grupās tiktu konstatēta būtiski samazināta vakcīnu efektivitāte.