ENDOMETRIOZE
dzemdes gļotādas (endometrija) audu veidošanās dzemdes muskuļkārtā (iekšējā endometrioze) vai arī ārpus dzemdes, piem., olvados, olnīcās (ārējā endometrioze); dažreiz endometrioze var būt taisnajā zarnā, pēcoperācijas rētas apvidū u.c. (ekstragenitālā endometrioze). Slimība nav sastopama līdz dzimumgatavības periodam, kā arī pēc menstruāciju izbeigšanās (menopauzē). Tāpēc endometrioze izskaidrojama ar hormonāliem traucējumiem. Endometriozes audos notiek tādas pašas cikliskas pārmaiņas kā dzemdes gļotādā (skatīt menstruācijas). Iekšējās endometriozes gadījumā ir
ilgstošas un sāpīgas menstruācijas. Ārējās endometriozes simptomi ir atkarīgi no endometriozes lokalizācijas. Ja endometrioze veidojas mazajā iegurnī vietā, kur vēderplēve no taisnās zarnas pāriet uz maksts sienu, rodas vēdera izejas traucējumi (tenesmi, sāpīga vēdera izeja), kas pastiprinās pirms menstruācijas un menstruācijas laikā. Menstruāciju starplaikā to var arī nebūt. Ja endometrioze attīstās olnīcās, tajās veidojas cistiski dobumi, kas pildīti ar tumši sarkanu, asiņainu šķidrumu. Endometrioze var skart arī dzemdes saites, taukplēvi, vēderplēvi. Šajā gadījumā menstruācijas laikā rodas stipras velkošas sāpes vēdera lejasdaļā un krustu apvidū, urinēšanas vai vēdera izejas traucējumi. Ārstēšanā lieto hormonu preparātus. Dažreiz nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
