medicine.lv skaitļos

Lietotāji online146
Aktīvie uzņēmumi12813
Nozares raksti12112
Ekspertu atbildes21477
Eksperte: Cilvēki ar mentālās veselības problēmām nemeklē palīdzību, jo baidās no atstumtības : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Eksperte: Cilvēki ar mentālās veselības problēmām nemeklē palīdzību, jo baidās no atstumtības

Vien 12% cilvēku spēj ikdienā runāt par savām mentālās veselības problēmām. Turklāt gandrīz puse aptaujāto nezina, kā tuviniekos atpazīt pašnāvnieciskas tieksmes, liecina nesen veiktā VAS “Latvijas dzelzceļš” socioloģiskā aptauja*. Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks vēlas sev atņemt dzīvību un kur šajos brīžos meklēt palīdzību, stāsta klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Ieva Bite. 

Mentālā veselība un pašnāvības risks ir tēmas, par kurām ne katrs ir gatavs runāt. Taču psihoterapeite Ieva Bite uzsver, ka par mentālo veselību ir jārunā, lai spētu laicīgi pamanīt problēmas: “Ja mēs jūtamies labi, mums droši vien nav nepieciešamības regulāri runāt par savu mentālo veselību. Tomēr mēs zinām, ka ne visi cilvēki, kuri jūtas slikti, meklē palīdzību. Psiholoģiskā un, vēl jo vairāk, psihiatriskā palīdzība joprojām ir diezgan stigmatizēta ne tikai sabiedrībā, bet arī katrā cilvēkā iekšēji - ja es nevaru tikt galā pats, ar mani kaut kas nav kārtībā, esmu nenormāls. Līdz ar to daudziem ir kauns meklēt palīdzību. Ir bail no tā, ka palīdzības meklēšana būs pārāk dārga un no tās nebūs nekādas jēgas. Pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums, kā arī norobežošanās no cilvēkiem ir depresijas pamatsimptomi, kas jau paši par sevi attur cilvēkus no vēršanās pēc palīdzības. Tāpēc bieži vien tie cilvēki, kuriem palīdzība ir visvairāk vajadzīga, to nesaņem.”

Ņemot vērā, ka lielākā daļa sabiedrības vairās runāt par savu mentālo veselību, līdzcilvēkiem ir jābūt ļoti vērīgiem, lai spētu laicīgi sniegt atbalstu tuviniekiem, kuriem var būt problēmas. Taču aptaujas dati rāda, ka 55% respondentu nespētu atpazīt cilvēku ar pašnāvniecisku tieksmju pazīmēm. Speciāliste aicina pievērst uzmanību konkrētām darbībām, kas var būt brīdinājuma signāli: “Cilvēks, kuram ir tieksme uz pašnāvību, izskatās nomākts un depresīvs. Iespējams, ka viņš jau iepriekš ir darījis sev pāri, piemēram, mēģinājis izdarīt pašnāvību, graizījies, dedzinājis sevi, lietojis narkotikas vai alkoholu milzīgās devās. Kā riska faktors var būt kāds nozīmīgs zaudējums, piemēram, naudas, draugu, attiecību vai darba zaudējums. Tāpat arī traumatiski notikumi, piemēram, seksuāla vardarbība. Būtiski ņemt vērā arī dzimumu – vīrieši izdara pašnāvības biežāk nekā sievietes.”

Banner 280x280

Lai gan lielākā daļa aptaujāto (60%) gribētu saviem tuviniekiem palīdzēt, 13% nezinātu, kur vērsties. Kā stāsta speciāliste, sākumā var palīdzēt pat saruna, bet pēc tam kopīgi jāmeklē speciālista palīdzība. “Pirmkārt, mums ir jāuzsāk saruna ar mūsu tuvinieku. Ir neizsakāmi svarīgi teikt, ka mēs redzam un dzirdam, ka viņam ir smagi. Jāpasaka, ka viņš mums ir svarīgs. Mēs varam pajautāt, cik slikti viņš jūtas, no tā nevajag baidīties. Tikai runājot un uzdodot jautājumus, mēs varam uzzināt, vai viņš plāno veikt pašnāvību, un jo detalizētāks ir viņa plāns, jo bīstamāka ir situācija. Vienmēr jāatceras, ka cilvēki, kuri domā par pašnāvību, vienlaikus grib gan nomirt un pārtraukt ciešanas, gan dzīvot. Ja mēs stiprināsim līdzcilvēka cerības, ka dzīve var kļūt vieglāka, labāka, piepildītāka, mēs palīdzēsim viņam dzīvot. Mēs varam jautāt - kam būtu jānotiek, lai tu gribētu turpināt dzīvot? Kas tevi ir noturējis dzīvē līdz šim? Otrkārt, mums viņam ir jāpiedāvā speciālista palīdzība, jo mēs pašu spēkiem nevarēsim atrisināt problēmu. Mēs varam minēt, ka zinām vairākus cilvēkus, kas gājuši uz konsultācijām pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, un viņiem tas ir palīdzējis. Pajautājiet - ko tu vari zaudēt, ja pamēģināsi? Vēlreiz uzsveriet, cik svarīgi jums ir tas, kā viņš jūtas.”

Lai tiktu uzlabota kopējā sabiedrības mentālā veselība, ir nepieciešams arī valstisks atbalsts. Taču tikai 1% aptaujāto uzskata, ka valstiskā līmenī tiek darīts viss, lai sabiedrības mentālā veselība uzlabotos. 48% aptaujāto norāda, ka valsts dara ļoti maz un ka ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi. Tam piekrīt arī Ieva Bite. “Valstij noteikti vajag iekļaut psiholoģisko palīdzību veselības aprūpes sistēmā, padarīt šos pakalpojumus pieejamus, atbalstīt zinātniski pamatotas, pierādījumos balstītas metodes. Ir svarīgi radīt sabiedrībā izpratni par mentālo veselību un mazināt stereotipus, palielināt darba devēju atbalstu, kā arī jau skolas laikā veicināt pieņemšanu, emociju atzīšanu un apzināšanos. Tāpat nepieciešams mazināt arī neveselīgu sacensību un konkurenci,” stāsta speciāliste. 

*Socioloģiskā aptauja tika veikta 2021. gada novembrī, un tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc jūtamies noguruši, pat ja labi gulējām?

Kāpēc jūtamies noguruši, pat ja labi gulējām?

2024. gada rudenī “IKEA Group” uzdevumā tika veikta tiešsaistes aptauja 57 valstīs, tostarp arī Latvijā, lai noskaidrotu, kāda ir miega kvalitāte šo valstu iedzīvotājiem. Tika secināts, ka apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju vismaz 3-4 dienas nedēļā pamostas noguruši. Tā ir kļuvusi par ikdienu daudziem – modinātājs noskan, ķermenis it kā ir pamodies, bet ir jūtams nogurums pēc miega. 

Raksta turpinājumā apskatīsim, kas ietekmē mūsu enerģijas līmeni un kāpēc pat “labs miegs” ne vienmēr nozīmē pilnvērtīgu atpūtu. 

Aktuālie piedāvājumi

Produkti un ieradumi, kas palīdz aknām tikt galā ar ikdienas slodzi 

Produkti un ieradumi, kas palīdz aknām tikt galā ar ikdienas slodzi 

Mūsu organisms katru dienu saskaras ar slēptu, taču ievērojamu slodzi. Taukvielām bagāta un pārstrādāta pārtika, medikamenti, slikta ekoloģija, hronisks stress, mazkustīgs dzīvesveids – tas viss iziet cauri mūsu ķermeņa galvenajam filtram: aknām. Tās nepārtraukti neitralizē toksīnus, sašķeļ taukus un regulē vielmaiņu. 

5 zinātniski fakti par enzīmiem un vitamīniem, kas palīdz uzlabot gremošanu 

5 zinātniski fakti par enzīmiem un vitamīniem, kas palīdz uzlabot gremošanu 

Gremošanas enzīmi un A un D vitamīni ir svarīgi palīgi cilvēka organismam. Tie ir iesaistīti pārtikas sadalīšanā, barības vielu asimilācijā un kuņģa-zarnu trakta veselības uzturēšanā. Ja pēc ēšanas bieži rodas smaguma sajūta, vēdera uzpūšanās vai citas gremošanas problēmas, iespējams, ka organismā trūkst šo komponentu. 

Reducel – efektīva pretcelulīta programma

Reducel – efektīva pretcelulīta programma

Reducel ir ķermeņa neirokosmētiskā līnija, kas satur aktīvās sastāvdaļas un radīta, izmantojot progresīvas modernās biotehnoloģijas. Līnijas aktīvās sastāvdaļas veicina ādas tonizēšanu, piedalās šūnu antioksidantu mehānismā, palīdz atbrīvoties no celulīta un “pāraudzina” adipocītu vielmaiņu. 

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Kas ir SEIDIFERTY? 

Kas ir SEIDIFERTY? 

Augustā Medicine.lv sadarbībā ar SIA Green Pharma piedāvā testēt SEIDIFERTY – uztura bagātinātāju vīriešiem, kas veicina normālu auglību, reprodukciju un spermatoģenēzi.  

Jaunais LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai 

Jaunais LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai 

Augustā Medicine.lv sadarbībā ar Latvijas farmācijas uzņēmumu SIA “SAGITUS” piedāvā testam pavisam jaunu produktu vēdera labsajūtai – LIVEO complex. LIVEO complex ir uztura bagātinātājs, kas apvieno labās baktērijas Lactobacillus rhamnosus LGG® un Bifidobacterium BB-12® ar īpašajām šķiedrvielām – fruktooligosaharīdiem.

SOMNIFORCE triple action – pamosties izgulējies! 

SOMNIFORCE triple action – pamosties izgulējies! 

Augustā Medicine.lv sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu SIA Forcemed piedāvā testēt jaunu zīmolu un produktu – SOMNIFORCE triple action, kura aktīvās sastāvdaļas atbalsta centrālo nervu sistēmu un palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku. Medicine.lv lasītājiem ir iespēja iepazīties ar šo produktu vieniem no pirmajiem. 

SILMACHY sejas attīrītāji – efektīva un videi draudzīga ādas kopšana jutīgai un taukainai ādai

SILMACHY sejas attīrītāji – efektīva un videi draudzīga ādas kopšana jutīgai un taukainai ādai

Jūlijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Silmachy remedies” piedāvā testēt cietos sejas attīrītājus – rozā mālu sejas attīrītāju normālai un jutīgai ādai un attīrītāju ar tējas koka eļļu kombinētai un taukainai ādai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

“TZMO Fonds Kopā mainām pasauli”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

“TZMO Fonds Kopā mainām pasauli”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Ar brīnišķīgām emocijām un jauku kopā būšanu 5. un 6. jūnijā LFF Sporta un atpūtas bāzē ir noslēdzies jau 19 Seni Cup 2025 futbola turnīrs, kuru TZMO Fonds rīko cilvēkiem ar īpašām vajadzībām no visiem Latvijas valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centriem, kā arī dienas centriem.

LU RMK NRC Vaivari: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

LU RMK NRC Vaivari: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Ceļš uz masiera profesiju sākas LU Rīgas Medicīnas koledžā. Te nākamie masieri apgūst zināšanas, ko papildina reāla prakse – NRC "Vaivari" klīnikā. Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" ir vieta, kur cilvēki ne tikai atveseļojas, bet arī iedvesmo. Te ir vajadzīgi aizrautīgi speciālisti – tādi, kas izvēlas masāžu kā sirdslietu.