Eksperti: depresija un tās ārstēšana joprojām ir saistīta ar aizspriedumiem
Secināts, ka lielākā daļa respondentu jeb 70% ir informēti, ka depresija ir saslimšana, kas prasa nopietnu ārstēšanu, tai pašā laikā tikai 15% aptaujāto, kuri kādreiz saskārušies ar depresiju, ir vērsušies pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Pārējie 75% apgalvo, ka ar depresiju tikuši galā paši.
"Šajos rezultātos spilgti iezīmējas cilvēka psiholoģijai raksturīgie kontrasti: teorētiska sapratne par konkrēto problēmu - apzinos, ka slimība ir nopietna, bet, saskaroties ar to personīgi, ir tendence noliegt īstenību, neapzināties situācijas nopietnību, novilcināt vēršanos pie speciālista. Sabiedrība it kā ir informēta, bet rīcība neseko. Manuprāt, šo situāciju lielā mērā ietekmē esošie aizspriedumi un stigma par depresijas ārstēšanas metodēm," uzskata RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns.
Aptaujātie norādījuši, ka, viņuprāt, pārsvarā depresija skar radošo profesiju pārstāvjus - māksliniekus, mūziķus un dzejniekus. Tikmēr Rancāns atgādina, ka slimība "nešķiro" - saskaņā ar pētījumu datiem Latvijā ik dienas vismaz 120 000 cilvēki sastopas ar nozīmīgiem depresijas simptomiem un tie ir visdažādāko profesiju pārstāvji.
Jautāti, kā rezultātā rodas depresija, 66% cilvēku norādījuši, ka, visdrīzāk, traģiska dzīves negadījuma vai tuvinieka nāves rezultātā. Kā skaidro LPA prezidents Elmārs Tērauds, nevar noliegt, ka šādi notikumi provocē depresijas attīstību tai cilvēku grupai, kurai uz to ir nosliece. "Šeit valstij svarīgi ir rūpēties par palīdzības pieejamību krīzes situācijās, kā arī atbilstošu finansējumu ambulatorās palīdzības saņemšanai," pauž Tērauds.
Speciālisti gan secinājuši, ka vienlīdz svarīgi ir turpināt sabiedrības izglītošanu par depresiju, piemēram, organizējot izglītojošas kampaņas. "Iespējams, pateicoties daudzajām publikācijām dažādos žurnālos, vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto nenovērtē depresijas kā diagnozes nopietnību un uzskata, ka to var izārstēt ar atpūtu, iegādājoties košu apģērbu, vai arī - tā pāries pati no sevis. Šāda "ārstēšanās" nav nedz medicīniski pierādīta, nedz efektīva. Gluži otrādi - profesionāli neārstēta depresija noved pie depresijas padziļināšanās, dzīves kvalitātes mazināšanās, darbnespējas un sliktākajā gadījumā - pat pašnāvības," uzsver LPA prezidents.
Mediķi aicina cilvēkus nebaidīties depresijas gadījumā laicīgi vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, lai saņemtu atbilstošu, profesionālu palīdzību un tādējādi novērstu depresijas sekas.
Speciālistu sarakstu, depresijas pašnovērtēšanas testu un citu izsmeļošu informāciju par saslimšanu var atrast LPA un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras izveidotajā mājaslapā "www.depresija.lv".
Minētais pētījums veikts interneta vidē, izmantojot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas SIA "Predicta" interneta pētījumu paneli "eSample". Pētījums veikts no šā gada 28.marta līdz 3.aprīlim, un tajā aptaujāti 659 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rīga, 21.apr., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
Biznesa profils firmas.lv
