Eksperti aicina invazīvās skaistumkopšanas procedūras veikt pie ārstniecības personām, nevis "kaktu kantoros"
Rīga, 11.jūl., LETA. Invazīvās skaistumkopšanas procedūras jāveic pie ārstniecības personām, nevis "kaktu kantoros", šodien informatīvās kampaņas "Uzticies pārbaudot!" atklāšanā norādīja uzaicinātie eksperti.
Kā sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas savu ķermeni izskaistināt. Daļa šo cilvēku pakalpojumu izvēlas, nevis pēc to kvalitātes, bet zemākās cenas, kas var būt lielas lamatas, piebilda ministre.
Viņķele uzsvēra - izvēloties zemāko cenu, nevis kvalitāti, cilvēki pakļauj sevi dažādiem riskiem, tostarp infekcijām, nervu bojājumiem, turklāt smagākos gadījumos cilvēki var tikt pat inficēti ar C hepatītu vai HIV. Šī iemesla dēļ Veselības ministrija (VM) ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) un Veselības inspekciju (VI) nolēmusi sākt kampaņu "Uzticies pārbaudot!", kuras mērķis ir patērētāju informēšana par invazīvās skaistumkopšanas pasauli, nodrošinot, ka iedzīvotāji sava skaistuma pilnveidošanu izvēlas veikt drošā veidā.
Arī VI Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece uzskata, ka izglītošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt risku pārvaldību. Pēc Mucenieces paustā, Latvijā būtiski pieaugusi skaistumkopšanas pakalpojumu izplatība, tomēr daļa pakalpojumu sniedzēju paliek ārpus inspekcijas uzraudzības, jo patiesībā nedrīkstētu nodarboties ar skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.
Invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētai ārstniecības personai. Muceniece norādīja, ka mēdz būt arī gadījumi, kad invazīvās skaistumkopšanas procedūras tiek veiktas dzīvokļos. Cilvēkiem, kuri praktizē šādu nodarbošanos, var draudēt tas pats, kas jebkuram cilvēkam, kurš nodarbojas ar neatļautu ārstniecību, skaidroja eksperte.
Krimināllikums paredz, ka par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā veselības traucējumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tikmēr par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesas bojājumus vainīgā neuzmanības dēļ, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Muceniece uzsvēra, ka svarīgi, lai iedzīvotāji pakalpojuma sniedzēju izvēlētos pārdomāti, un neatbalstītu nelegālo "biznesu", kas ietekmē ne tikai konkrētā cilvēka, bet arī visas sabiedrības veselību kopumā.
Arī dermatologs Raimonds Karls savā ārsta praksē saskāries ar dažādām smagām sekām, kas saistītas ar nekvalitatīva skaistumkopšanas pakalpojuma izvēlēšanos. Karls norādīja, ka šāda pakalpojuma izvēlēšanas var rezultēties ar ilgstošu apsārtumu, vīrusa infekciju, C un B hepatītu, papilomas vīrusu, kurš var izraisīt onkoloģisku saslimšanu, bakteriālām un sēnīšu infekcijām.
Tāpat nereti klienti, kuri saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, pie ārsta vēršas saistībā ar sejas asimetriju, noslīdējušiem plakstiņiem, rētām un pat aklumu, piebilda ārsts.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes locekle, sertificēta skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā Ilze Briža izteica gandarījumu, ka problēma beidzot aktualizēta. Briža uzsvēra, ka neredzamā šīs problēmas puse ir daudz briesmīgāka nekā redzamā.
Pēc speciālistes kosmetoloģijā paustā, nereti personas, kuras sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, nevēlas mācīties, tomēr viņa uzsvēra izglītības nozīmi kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā. Briža uzsvēra, ka skaistumkopšanas procedūras veikšanai nepietiek ar video noskatīšanos vietnē "Youtube".
Skaistumkopšanas speciālista izglītības dokumentam jābūt par pamatu uzticības garantam, un klientiem nevajadzētu baidīties lūgt šī dokumenta esamības apliecinājumu, uzsvēra speciāliste. Viņa norādīja, ka klientiem būtu svarīgi pārliecināties, vai invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēta ārstniecības persona.
Pēc Brižas paustā, cilvēki nereti kautrējas runāt vai vērsties VI par to, ka saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, jo saņēmuši to nelegālā veidā. Šī iemesla dēļ VI bieži vien pat neuzzina par nekvalitatīvo pakalpojumu sniedzējiem, kuri var radīt kaitējumu vēl citiem.
Kampaņu organizē SPKC kopā ar VM un VI. Tās mērķis ir informēt sabiedrību par infekcijas slimību un citu veselības risku profilaksi, saņemot invazīvos skaistumkopšanas pakalpojumus, kā arī aicināt izvēlēties drošus un legālus pakalpojumus.
