Raksta autore: Prof. Ilze Grope, Latvijas Pediatru asociācijas valdes prezidente

Lai arī sabiedrībā itin bieži tiek runāts par bērnu nepareiza uztura izraisītām veselības un attīstības problēmām, nereti tiek aizmirsts, ka 70% bērnu ir veseli.

Ārstiem un vecākiem ir svarīgi to apzināties, rīkojoties preventīvi, lai bērniem nav jāpiedzīvo nopietnas veselības problēmas uztura kļūdu dēļ. Ļoti bieži bērna uzturs nepareizās sliedēs tiek ievirzīts jau viena līdz trīs gadu vecumā. Tas ir laiks, kad bērnam būtu pakāpeniski jāpāriet uz pilna spektra ēdienkarti, iepazīstot pareiza un sabalansēta uztura principus, bet tā vietā mazais pārlieku agri burtiski tiek "iemests" nepareizu ēdināšanas paradumu pasaulē.

Ārsti saikni starp ikdienā lietoto pārtiku un mazo pacientu veselības stāvokli vecākiem skaidro vai ik dienu, taču lielai daļai vecāku un arī speciālistu arvien domas dalās par to, kas īsti ir katram vecumposmam atbilstošs uzturs un kādu ietekmi uz bērnu atstāj nepareiza ēdienkarte.

Lai saprastu, cik nozīmīgs mazā cilvēka dzīvē ir periods no viena līdz trim gadiem, ir jāņem vērā, ka šajā posmā bērna organisms vēl nav pilnīgi izveidojies un turpinās tā attīstība: bērns aug garumā, palielinās viņa ķermeņa masa, veidojas orgānu sistēmas, attīstās muskulatūra utml. Neapzinoties vecumposma nozīmību un ēdienkartes lomu tajā, vecāki, tikuši pāri zīdainīša periodam, it kā atslābst un mazliet vieglprātīgi izturas pret šo laiku, tikai vēlāk attopoties, ka dažādu ar bērna veselību un attīstību saistīto problēmu cēloņi rodami tieši šajā vecumposmā.
Ja pirmajā gadā pēc bērniņa piedzimšanas rūpēm par sabalansētu ēdienkarti jaunajām māmiņām vēl atliek laika, tad atgriežoties aktīvajā darba dzīvē, laika pārdomātu maltīšu gatavošanai kļūst arvien mazāk. Tā nu mazuļi periodā no viena līdz trim gadiem bieži vien pārāk strauji nonāk saskarsmē ar pieaugušajiem paredzētu pārtiku. Rezultātā vecāku nezināšana, aizņemtība un varbūt reizēm arī slinkums kļūst par iemeslu tam, ka mazuļa īpašās ēdienkartes vajadzības tiek atstātas novārtā.

Pamats divu un trīs gadus vecu bērnu ēdienkartei ir vienkāršs: uzmanīgi jāsabalansē olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, vitamīni un minerālvielas. Dienas maltīšu tā sauktā uztura šķīvja aizpildījums sevišķi neatšķiras no pieaugušam cilvēkam ieteicamā: ½ porcijas dārzeņu un augļu, ¼ gaļas vai zivju, ¼ graudaugu produktu.  Ideālais maltīšu sadalījums – četras maltītes dienā – brokastis, pusdienas, launags un vakariņas. Uzkodas starp ēdienreizēm arī nav nekas peļams, ja bērnam tiek piedāvāti veselīgi produkti, piemēram, gadu līdz trīs vecs mazulis labprāt nogaršos kādu gabaliņu ābola, ķirbja vai burkāna.

Visam pāri svarīgi, lai uzturs ir kvalitatīvs. Pirmkārt, tas nozīmē kvalitatīvas izejvielas. Bērna maltītei noteikti neder veikalā nopērkamā, gatavā pārtika, fastfood, jo tai ir zema uzturvērtība, turklāt visbiežāk šie produkti ir papildināti ar dažādām bērna organismam nevajadzīgām vai pat kaitīgām vielām, kas uzlabo produkta krāsu, smaržu un paildzina tā uzglabāšanas periodu. Vislabāk izvēlēties bioloģiski audzētus produktus. Ja nu tomēr maltīšu izejvielas tiek pirktas lielveikalos, gatavojot ēdienus mājās, vajadzētu censties produktu apstrādes procesā maksimāli saglabāt to vērtīgas īpašības, – piemēram, dārzeņus nepārvārīt, nepārcep, varbūt labāk sautēt vai pasniegt svaigus.

Un neaizmirstiet par dzērienu! – Vislabāk tīru ūdeni, bet noteikti ne rūpnieciski ražotus saldinātos dzērienus! Vispār ieteicams izvairīties no produktiem ar augstu kaloriju saturu. Vecākiem, kuri uz veikalu dodas kopā ar bērniem, svarīgi šajā periodā neļauties tirgotāju trikiem un mazuļu kaprīzēm un nekraut ikreiz grozā tos daudzos tik ērti pieejamos krāšņi iepakotos našķus.
Situācijās, kad objektīvu apsvērumu dēļ īslaicīgi nav iespējams mazulim nodrošināt mājās svaigi pagatavotu maltīti, laba izvēle ir arī īpaši bērniem izstrādātie ēdieni un dzērieni, piemēram, piena dzēriens, kura sastāvā ir bērnam būtiski vitamīni un uzturvielas. Lai arī ikdienā lietot šos produktus saslimšanu gadījumos visbiežāk rekomendē ārsts, pārbraucienos, ceļojumos vai atpūšoties brīvā dabā, bērniem izstrādātie ēdieni un dzērieni būs droša un atbilstoša pārtika ikvienam mazulim.

Ja daudzveidīga un uzturvērtībām bagāta pārtika nav mazuļa ikdienas daļa, visai īsā laikā bērnam sāk trūkt svarīgu uzturvielu. Bieži sastopama ir vitamīnu nepietiekamība, jo īpaši D vitamīna deficīts, kas izraisa tādas saslimšanas kā rahīts, ādas un gļotādas bojājumus, nepareizu zobu šķilšanos un ātru bojāšanos, pasliktina arī nagu un matu veselību. Dažādu minerālvielu trūkums izraisa traucējumus centrālās nervu sistēmas attīstībā un var negatīvi atspoguļoties bērna uzvedībā. Bīstama tendence sabiedrībā ir arī bērnu liekais svars un vēlāk nosliece uz cukura diabētu.

Latvijā diemžēl nav izvērstu pētījumu par veselu bērnu vecumā no gada līdz trim gadiem uzturu un tā saistību ar veselības stāvokli nākošajos dzīves periodos, vairāk pētīti ir mazuļi ar dažādām saslimšanām un viņu uzturs. Tāpat daudz neskaidrību atrisinātu, ja Latvijā būtu vienotas vadlīnijas, kas tiklab vecākiem, kā speciālistiem skaidri parādītu, kā veidot ēdienkarti bērniem vecumā no gada līdz trim gadiem.

Ir pieejama tulkota literatūra, kas stāsta par bērnu uzturu pirmajos dzīves gados, bet šobrīd tapšanas stadijā ir Latvijā sarakstīta grāmata, kurā gan vecāki, gan speciālisti varēs iegūt vispusīgu informāciju par bērnu uzturu un tā saistību ar veselību un vispārējo attīstību. 15. aprīlī Latvijas Pediatru asociācija rīkos plašu konferenci, kurā speciālisti dalīsies pieredzē par bērna uztura jautājumiem. Konferencē tiek aicināti piedalīties gan speciālisti, gan arī vecāki, kuri vēlas iegūt padziļinātu informāciju par bērniem piemērotu uzturu.

Lai arī cik ierobežota un pretrunīga ir šobrīd pieejamā informācija par mazuļu uzturu, ikvienam vecākam un arī speciālistam vajadzētu skaidri apzināties, ka, aprūpējot mazuli pirmajos dzīves gados, tieši pieaugušo rokās ir izlemt ne vien to, ko tieši bērns ēdīs brokastīs vai vakariņās, bet arī to, cik daudz sava potenciāla spēs izmantot nākotnē un cik kvalitatīvi dzīvos visu mūžu.