Eiropa onkoloģijas nozarē strauji dodas uz priekšu. Kur esam mēs?
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar onkoloģisko slimību uzveikšanas plānu Eiropas Savienības (ES) valstīs. Šajā plānā iekļauta jauna ES pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei – ar jaunām tehnoloģijām, pētniecību un inovatīviem medikamentiem. Bet kāda ir situācija Latvijā?
Lai apspriestu Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu Latvijā nākamajiem gadiem, 17. februārī attālinātā sēdē tikās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta (NVD) speciālisti, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība, onkologu un ķīmijterapeitu asociāciju pārstāvji, kā arī nevalstiskās un pacientu tiesību organizācijas.
Jaunais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns būs spēkā no 2022. līdz 2024. gadam. Lai to izveidotu, VM savā paspārnē organizē domnīcas, un kopīgajā sēdē ziņoja par līdz šim paveikto. Darba rezultātā iecerēts izstrādāt ilgtspējīgu plānu, kura ietvaros daudz mērķtiecīgāk varētu ārstēt pacientus ar jaunām tehnoloģijām, veicot ģenētisko marķieru testēšanu un izmantojot inovatīvas zāles. VM kā mērķi ir izvirzījusi iedzīvotāju kopējās veselības uzlabošanu un dzīvildzes pagarināšanu, ņemot vērā jau līdz šim paveikto, Eiropas Komisijas Vēža plāna noteiktās aktivitātes, Vēža misijas padomes rekomendācijas, kā arī farmācijas jaunākos sasniegumus onkoloģisko slimību ārstēšanā.
Vairāki no sēdes dalībniekiem aktualizēja jautājumu par to, ka šajos gados katastrofāli trūkst finansējuma ne tikai onkoloģijai, bet arī citu medicīnas nozaru pacientu ārstēšanai, kas Covid-19 iespaidā būtiski palielinājusi arī onkoloģisko pacientu skaitu un sarežģījusi to ārstēšanu. Speciālisti paredz, ka pēc pandēmijas rezultātā palielināsies onkoloģisko pacientu skaits, jo daudzi šobrīd atliek vizīti pie onkologa, baidoties no saslimšanas ar Covid-19. Tāpēc ir būtiski saprast, cik liels finansējums, kādām pozīcijām un ārstēšanas metodēm tiks novirzīts onkoloģijai. Precīzas atbildes par finanšu līdzekļu apjomu VM pagaidām nav, to plānots aprēķināt pēc plāna pabeigšanas šī gada pavasarī.
Tikmēr NVD pārstāvis Ģirts Lapiņš minēja, ka kopējais provizoriskais finansējums, kas nākamajā gadā ir nepieciešams onkoloģijas jomai, ir 53,8 miljoni eiro. No tiem 28,4 miljoni būtu nepieciešami ārstēšanai, 10,8 miljoni – iesākto terapiju turpināšanai, bet pārējais – biomarķieriem, NGS un citām vajadzībām.
Tieši līdzekļu trūkums varētu būt viens no būtiskākajiem šķēršļiem jaunu skrīninga, ārstniecības metožu un atbilstošas medikamentozās terapijas apmaksai. Kā uzsvēra NVD pārstāve Signe Bokta, šobrīd piešķirtais papildu finansējums 1,1 miljona eiro apmērā neko nerisina, jo jau šodien, piemēram, deficīts tām pacientu grupām, kuru diagnozes 2018. gadā tika iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā, ir 10 miljonu eiro apjomā. Tādējādi NVD atzīst, ka par jaunu medikamentu iekļaušanu sarakstā šobrīd runāt ir pāragri.
Ja salīdzinām ar citu valstu praksi, onkoloģijas pacients Latvijā daudzos gadījumos nesaņem tādu pašu ārstēšanu un medikamentozo terapiju kā citur Eiropā, kas varētu pagarināt viņa dzīvildzi par daudziem gadiem vai arī uzlabot dzīves kvalitāti, – piemēram, vēža attīstību nosakošo mutāciju testi, ko lieto, lai noteiktu, kāda mērķterapija cilvēkam varētu palīdzēt; nav valsts apmaksātu krūts rekonstrukcijas operāciju mastektomijas gadījumā u.tml.
Vienlaikus jau vairāku gadu garumā notiek diskusijas par pacientu datu reģistru, kas iekļautu vēža pacientu un skrīninga datus, diagnostikas un invazīvās manipulācijas ārstniecības laikā un pēcārstēšanas informāciju, informāciju par terapijas efektivitāti. Pašlaik ārsti pacienta datus ievada dažādās IT platformās, kas ne vienmēr ir savstarpēji savienotas, un šis darbs ārstiem jāveic manuāli, aizņemot laiku, kurš būtu jāvelta pacientu ārstēšanai.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks, Onkoloģijas katedras vadītājs un Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs asociētais profesors Jānis Eglītis uzskata, ka Latvijai ir nepieciešams darboties spējīgs ilgtermiņa plāns veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai. Arī iepriekšējos gados šajā plānā ir bijuši trūkumi, kurus nav izdevies novērst cilvēkresursu un finansējuma trūkuma dēļ. "Tomēr tas nav vienīgais klupšanas akmens. Mums ir vairāki citi jautājumi, kas ir jārisina tūlīt. Tā ir mūsdienīga molekulārā bioloģija un diagnostika, jo šobrīd ir pieejamas metodes, kas spēj diagnosticēt vairākus vēžu paveidus izraisošas mutācijas. To var izdarīt, veicot biomarķieru testus, ko mums sola no 1. aprīļa. Ja analīzēs tiek atrasti mutāciju receptori, tad ir jābūt pieejamām arī zālēm ārstēšanai. Diemžēl šajā daļā trūkst vairāku desmitu miljonu eiro." Onkoloģijas pamatārstēšanas metode ir ķirurģija, tāpēc jādomā arī par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, pāriešanu uz laparoskopiskām metodēm un jāattīsta staru terapija. Onkoloģisko slimību izplatības samazināšana un novēršana ir kopējais nacionālais plāns.
Lai īstenotu Latvijas valsts plānu un izmantotu iespēju pieteikties arī papildu finansējumam kādā daļā no Eiropas Komisijas paredzētā 4 miljardu eiro lielā finansējuma onkoloģisko pacientu ārstēšanai, EK veiks auditu Latvijas līdzšinējā onkoloģisko pacientu ārstēšanas sistēmā.
Uzziņai: Lai iepazītos ar ārstu un pacientu jau izstrādāto plānu onkoloģijas jomā, skaties šeit: http://www.onkologi.lv/aktualitate/vestule-latvijas-republikas-veselibas-ministrijai/
