Kā zināms, šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem. Sākums bija cerīgs, daudzi domāja, ka nu beidzot valstī medikamentu cenas mazināsies, būs lielāka pieejamība, taču realitāte izrādījās citādāka. Par nenotikušo revolūciju veselības nozarē, par cilvēkiem, medikamentiem un ierēdņiem TV24 raidījumā “Kārtības rullis” diskutēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV), Latvijas Aptiekāru asociācijas biedrs, bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute un TV24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs Pēteris Apinis.

Artjoms Uršuļskis stāsta, ka viņam bijis interesanti pavērot, kas tas par haosu, tāpēc kopā ar ministru Hosamu Abu Meri izbraukājis daudz aptieku – gan Latgalē, gan Sēlijā, gan citos reģionos un, protams, arī Rīgā. “Mums nav problēmu ar zāļu apgādi Latvijā. Es dzirdu, ko aptiekāri stāsta saviem klientiem. Un viss ir kārtībā. Jā, mums mēdz notikt problēmas ar e-veselību, bet parasti tās ir īslaicīgas, mēģināsim arī tās risināt.” Veselības ministrijas pārstāvis priecājas, ka farmaceiti jauno situāciju spējot izskaidrot visur – gan lielpilsētā, gan mazos ciemos, arī Latgalē.

Savukārt Guntis Belēvičs, klausoties parlamentārā sekretāra teiktajā, savā vērtējumā bija daudz kritiskāks un viņa teikto papildināja: “Painteresējos, vai kāds bērns šogad janvārī ir nomiris no gripas. Paldies Dievam, nav. Bet – man farmaceiti uzdeva jautājumu: kurš nesīs atbildību situācijā, ja aptiekā antibiotikas ir, bet to izsniegšana pacientam ir aizliegta no NVD puses, tas būs pārkāpums un liela soda nauda. Sakiet, lūdzu, ja tas bērns nomirst… Vai nevajadzēs kādu tiesāt par atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī? Un kurš būs atstājis bezpalīdzības stāvoklī – tas farmaceits vai veselības ministrijas padotības iestādes vadītājs?” Belēvičs saņēma daudzsološu atbildi no Uršuļska: “Tas, ko es sadzirdu no tevis, Gunti, ir tas, ka mums šo jautājumu ar ekspertiem ir jāatrisina. Ļoti ātri. Mēs tevi uzaicināsim, visi kopā ar iestāžu ekspertiem to izdiskutēsim un, ja visi būs par, ļoti ātri izlabosim un iestrādāsim.”

Pēc šiem viedokļiem savu novērojumu par jauno sistēmu pauda arī Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute. Viņa uzskata, ka farmaceiti reāli bija tie, kuri iedzīvotājiem izskaidroja valdības pieņemtos grozījumus un redz, kā šīs izmaiņas darbojas praksē. “Farmaceiti vienmēr centušies palīdzēt cilvēkiem, lai viņi nepaliek bez zālēm,” viņa piebilda, “taču ir vēl viena lielā sāpe – recepšu tehniskā puse. Farmaceitu laiks ļoti tiek aizņemts ar recepšu apstrādi. Te vajadzētu apstāties un padomāt.” Artjoms Uršuļskis šo komentē: “Mēs šogad veiksim galēju pāreju no papīra receptēm uz elektroniskajām, šobrīd vēl iespējamas abas versijas. Mainām gan likumus, gan noteikumus.” Kāpēc ārsti joprojām izraksta receptes uz papīra? “Tas ir ieradums,” nosaka parlamentārais sekretārs. Šo tēzi gan apšaubīja Pēteris Apinis: “E-recepte ir e-katastrofa!” Viņaprāt, ārsts ar roku receptes joprojām raksta tāpēc, ka valstiski izstrādātā e-receptes sistēma nedarbojas un ārsts, lai varētu vairāk veltīt laika pacientam nevis e-receptei, to ātrāk izraksta papīra formā.