Diabēta asociācija: Saeima turpinās skatīt 12 500 pilsoņu iniciatīvu par atbalstu diabēta pacientiem
Latvijas Diabēta asociācija pauž gandarījumu, ka Saeima turpinās skatīt 12 500 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par valsts atbalstu insulīna sūkņiem un nepārtrauktās glikozes līmeņa monitorēšanas sistēmām 1. tipa diabēta pacientiem. Jautājums tiks skatīts rīt, 14. janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Asociācija pauž cerības, ka 2025. gadā diskusijas par valsts atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem vainagosies ar konkrētiem rezultātiem, nodrošinot iespēju dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk, izmantot mūsdienu tehnoloģijas, kas citās Eiropas valstīs 1. tipa diabēta pacientiem pieejamas jau 20 gadus.
“Ikdienas pašaprūpei nepieciešamo tehnoloģisko rīku nodrošināšana šobrīd ir viena no galvenajām prioritātēm, lai uzlabotu 1.tipa diabēta pacientu ārstēšanās iespējas. 1.tipa diabēta pacients visu mūžu vairākas reizes dienā injicē insulīnu, tomēr injekcijas pašas par sevi neārstē. Mūža ilgums un darbaspējas atkarīgas no iespējām sekot līdzi glikozes (cukura) līmenim asinīs un panākt, lai tas būtu tuvu normai, izvēloties katra cilvēka vajadzībām atbilstošu insulīna devu. Tas nav tik vienkārši un tāpēc mūsdienās 1.tipa diabēta pacientam kalpo gan insulīna preparāti, gan arī tehnoloģiskie rīki – nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēma un insulīna sūknis. Neatkarīgā Starptautiskās Diabēta federācijas pētījumā secināts, ka Latvijā mūsdienu tehnoloģiju trūkums saīsina pacienta mūžu bez orgānu bojājumiem par 22 gadiem. Zaudējam cilvēkus un resursus, kā arī milzīgas naudas summas, neefektīvi cīnoties ar 1. tipa diabēta sekām – biežu darbnespēju, gangrēnu, nieru mazspēju, aklumu, strauji progresējošām sirds un asinsvadu slimībām, invalidizāciju,” skaidro Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.
Viņa piebilst: “Mēs aicinām novirzīt līdzekļus, lai uzlabotu diabēta kontroli – tas ļautu gan uzlabot pacientu dzīvi, palielinot dzīvildzi, gan ietaupīt līdzekļus. Iespējamais ietaupījums ir aptuveni 1600 eiro uz vienu pacientu gadā.”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē piedalīsies arī Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Dr. Kristīne Geldnere, kura, apzinoties ierobežotās budžeta iespējas, aicinājusi lēmumpieņēmējus un politikas veidotājus izvērtēt iespēju kompensēt nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības (NGLU) sistēmas 1.tipa diabēta pacientiem ar labilu diabēta gaitu saskaņā ar ārstu konsīlija lēmumiem universitāšu slimnīcās. Šādā gadījumā izmaksu izlietojumu kontrolētu Nacionālais veselības dienests.
Vienlaikus Latvijas Diabēta asociācija uzsver, ka svarīgi rast iespēju atbalstīt visus 1. tipa diabēta pacientus, apmaksājot glikēmijas kontroles iespējas ar NGLU sistēmu un nepieciešamības gadījumā – insulīna sūkņus. Statistikas dati liecina, ka 1. tipa diabēta pacientu skaits Latvijā pārsniedz 7 000. Tas nozīmē, ka kopējais ietaupījums valsts budžetā, kompensējot NGLU sistēmas, varētu pārsniegt vienpadsmit miljonus eiro gadā.
