Circene: bankrota draudu slimnīcām nav
Ja vien slimnīcas ministrijai ir uzrādījušas patiesos datus par finansiālo situāciju, bankrots pašlaik nevienai no tām nedraud, sacīja ministre. Slimnīcas sniedz pakalpojumus 90 - 110% apjomā, lielās slimnīcas savas kvotas pat nav izpildījušas.
Viņa atkārtoti uzsvēra, ka situācija ir dramatiska pēc būtības, galvenokārt algu apmaksas jautājumā "mediķiem, kas strādā uz spēku izsīkuma robežas". Joprojām neatrisināts ir jautājums par piemaksām mediķiem par virsstundu un nakts darbu, kas tika atņemtas krīzes periodā. Circene norādīja, ka pašlaik tās tiek segtas uz citu pakalpojumu rēķina.
Situāciju veselības aprūpē plānots atrisināt sešu gadu laikā, ja tiks apstiprināti grozījumi veselības likumā, kas pašlaik tiek gatavoti iesniegšanai. Finansējuma prognozēm veselības aprūpei nākamā gada budžetā Circene pašlaik atturējās komentēt, vien piebilda, ka premjers veselības nozari ir noteicis kā prioritāti.
Uz jautājumu, kas varētu kavēt grozījumu apstiprināšanu, Circene minēja slikto situāciju ar nodokļu iekasēšanu valstī, līdz ar to galvenā pretestība varētu būt no Finanšu ministrijas puses.
Likuma projekta grozījumus Veselības ministrija valdībā plāno iesniegt līdz augusta beigām.
Kā ziņots, atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji prasa nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.
Savukārt premjers, vērtējot reģionālo slimnīcu prasību steidzami investēt slimnīcu sektorā, uzsvēra, ka jau šogad par labu veselības aprūpei pārdalīti līdzekļi un arī nākamgad tā būs viena no prioritātēm.
Premjers skaidroja, ka pavisam nesen, pārdalot šā gada budžeta līdzekļus, veselības aprūpei tika piešķirti papildu septiņi miljoni latu, no kuriem ievērojama daļa tika atvēlēta tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai.
Jau ziņots, ka Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) un veselības ministre Ingrīda Circene (V) ir pārrunājuši situāciju veselības aprūpes nozarē un aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un finanšu ministru Andri Vilku (V) piešķirt papildu finansējumu veselības nozarei, lai steidzami mazinātu gaidīšanas rindas un risinātu būtiskākās problēmas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā.
Papildu finansējums nepieciešams tarifu palielināšanai, pēc kādiem par pakalpojumiem ārstniecības iestādēs norēķinās valsts, ņemot vērā ar pacientu uzturēšanu saistīto izdevumu, materiālu un energoresursu pieaugumu. Tāpat jāveicina kompensējamo medikamentu pieejamība un jāpalielina ārstniecības personu darba samaksa.
Reirs norāda, ka ekonomiskās krīzes laikā finansējums tika samazināts visās nozarēs, arī veselības aprūpes nozarē, tāpēc tagad, kad Latvijas ekonomika ir stabilizējusies, ir jāpalielina budžets veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Rīga, 19.jūl., LETA.
Ingrīda Circene/ Foto: Ieva Čīka/ LETA
