Cīņa ar rudens vīrusiem
Jā, bet no stresa aizbēgt nevaru, un stress patiešām ļoti lielā mērā ietekmē mūsu imūnsistēmu, un re – te nu esmu, pāris dienas nogulējusi gultā, jo organisms atteicās sadarboties un paciest jelkādu slodzi. Galva tā kā spainis, te karsti, te auksti, elpot grūti...
Var jau būt, ka tā tiešām zīme no augšas, ka ir mazliet jāatpūšas, bet vai tad tiešām divas nedēļas nevarēja vēl paciesties? Kad visa rudens raža no lauka būtu novākta, un tad brukt man virsū? Ko tur daudz. Taisnība jau ir. Jāmācās man pieņemt šo piespiedu atpūtu un tiešām sevi pasaudzēt.
Ir dažas lietas, kuras noteikti ik rudeni vajadzētu sagādāt:
* Ķiplokus
* Dzērvenes
* Rutkus
* Medu
Un tad var nākt Visbriesmīgākais Bacilis virsū, tas tiks atvairīts. Tiesa, vislabākajam efektam vajadzētu lietot šos produktus ne tikai saslimšanas reizēs, bet galvenokārt profilaksei. Mans vectēvs uz savas ādas ir izbaudījis, ko nozīmē, ja ikdienas uzturā iekļauj vienu ķiplokmaizi. Rudenī, kad to ēda katru dienu, neslimoja, bet vienā gadā nezinu kāpēc, bet neēda ķiplokmaizes, un saaukstēšanās klāt viena pēc otras. Mani bērni jau ar samācījušies. Kad sākas iesnas, nāk man prasīt ķiplokmaizi. Arī dārziņā viņi tā ir ēduši – rupjmaizīti ar ķiploku.
Otra lieta - dzērvenes. Tiem, kam garšo, noteikti iesaku ēst tāpat, bet pārējie var taisīt dzērienus, ķīseļus... Mūsu visiecienītākā ir tēja ar dzērvenēm. Dzērvenes nedaudz pavāra BEZ cukura, pusi uz pusi ar ūdeni, un tad dzerot atšķaida vēl pusi uz pusi ar karstu ūdeni vai kādu zāļu tēju. Ja to saldumu vajag, var pielikt karoti medus.
Profilaksei mēs katru dienu kā cukurgailīšus nosūkājam vienu tējkaroti medus. Tomēr vislabākās atmiņas ir no bērnības, kad katru rītu vajadzēja apēst vienu tējkaroti ziedputekšņu.
Un rutks. Jā. Varens melns rutks, ko sataisa kopā ar medu - izgrebj iedobi, ieliek medu, un kad rutks atsulojies, pa ēdamkarotei dienā ēd. Var arī rutku sasmalcināt un tad sajaukt kopā ar medu.
