Perifērā jeb sānu redze ir daļa no mūsu redzes. Ikdienas steigā reti izdodas par to aizdomāties. Arī veicot pārbaudes pie acu ārsta, ja viss ir kārtībā, tam tiek pievērsta pavisam neliela uzmanība. Vairumā gadījumu nopietnākas acu veselības pārbaudes, kas saistītas ar perifēro redzi, tiek veiktas glaukomas slimniekiem, parasti cilvēkiem vecumā virs 35 gadiem. Par to, kas tad īsti ir perifērā redze un cik tā nozīmīga, stāsta "Vision Express" optometriste Jeļena Stūriška.

Par to, cik liela nozīme ir perifērajai jeb sānu redzei mēs nemaz neaizdomājamies, jo tā mums vienkārši piemīt. Saskaroties ar redzes problēmām, var nākties par to aizdomāties. Tā sniedz tādas funkcijas kā spēju orientēties telpā, apzināt to, ka kāds tuvojas, tāpat arī apkārt notiekošās kustības, kā arī briesmas. Radot īpašus apstākļus, var saprast, cik plaša patiesībā ir mūsu perifērā redze, un kāda būtu dzīve bez tās. Piemēram, skatoties cauri saritinātai papīra lapai sajutīsiet, cik ierobežoti esam, ja neredzam to, kas notiek sānos.

Tā ir svarīga ļoti dažādās ikdienišķās situācijās, piemēram, autovadītājiem ir noteiktas prasības, kādam jābūt redzes laukam. Parasti tās tiek novērtētas aptuveni ar tā saukto orientējošo metodi. Savukārt, profesionālajā sportā sānu redze ir neatņemama sastāvdaļa, piemēram, brīžos, kad jāspēj redzēt "viss laukums" – gan to, kur atrodas spēlētāji, gan bumba. Krietni grūtāk ar perifērās redzes traucējumiem būtu vadīt ne tikai auto, bet arī velosipēdu un pastaigāties, kā arī lasīt iemīļoto grāmatu vai gatavot ēst. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl…

Lai pienācīgi rūpētos par redzes veselību, ieteicams regulāri veikt vingrinājumus. Profesionālajā sportā īpašs treniņu komplekss tiek realizēts vārtsargiem - izmantojot speciāli aprīkotas sienas, tiek trenēta sportistu spēja reaģēt uz gaismas parādīšanos. Taču ir vienkārši vingrinājumi, kuri neprasa īpašu aprīkojumu un izpildāmi ikvienam.

Perifērai redzei piemīt mazāka izšķirtspēja nekā centrālai redzei, taču, ja to izmanto gudri, tā var būt ļoti noderīga smadzeņu treniņam. Proti, attīstot sānu redzi, kļūst vieglāk apzināties savu apkārtni, var uzlaboties acu pielāgošanās krēslas stundām, kā arī palielināties lasīšanas ātrums. Ar gadiem cilvēkiem fizioloģiski zūd no 20 līdz 30 grādiem sānu redzes. Regulāri treniņi palīdz samazināt redzes sašaurināšanos.

Ar perifērās redzes palīdzību mēs visātrāk spējam izšķirt kustību, tad formu, pēc tam krāsu un visbeidzot tekstu. Tas ir likumsakarīgi, jo par krāsu, kā arī citām smalkām detaļām atbild centrālā redze.

Izmēģini pats!

• Pirms vingrinājuma uzsākšanas svarīgi, lai kakla un plecu daļa, kā arī acis būtu atslābinātas. Lai novērtētu perifēro redzi, acu skats jāfiksē taisni un priekšu;
• Skatoties uz priekšu novērtē, cik daudz spēj uztvert to, kas notiek sānos;
• To pašu atkārto, plaši izstiepjot rokas gar sāniem. Pēc tam tās lēnām tuvini, līdz pamani abas rokas redzes laukā. Pēc tam atkal attālini, atkārto šīs kustības vairākas reizes;
• Izstiep abas rokas sev priekšā, savēršot īkšķus vienu pret otru. Pēc tam lēni attālini vienu roku uz augšu un otru uz leju, kontrolējot redzes lauku, tad atkal lēnām satuvini. Atkārto kustību vairākas reizes. Šādas kustības var veikt arī diagonālajos virzienos;
• Uzraksti uz lapas lielus, treknus (aptuveni septiņus centimetrus lielus) burtus. Skatam jābūt vērstam uz priekšu, taču lapu pārvieto pa labi, pēc tam pa kreisi, uz augšu un leju, pa diagonāli, līdz uzrakstītos burtus vairs neredzi;
• Ņem vērā - lai justu rezultātu, kuru sniedz redzes treniņi, tos ir nepieciešams pildīt regulāri. Ieteicams tiem veltīt vismaz 10 minūtes ik dienu, atkārtojot tos piecas līdz septiņas reizes dienā, veltot vienam piegājienam aptuveni divas minūtes.