Čakša Viņķeles pārmetumus par politisku iejaukšanos IKT projektos sauc par "gļēvulīgu neizdarības piesegšanu"

Rīga, 15.maijs, LETA. Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) pārmetumi par politisku iejaukšanos Veselības ministrijas (VM) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektos ir "gļēvulīga neizdarības piesegšana", šādu nostāju aģentūrai LETA pauda iepriekšējā veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša (ZZS).

Politiķe norādīja, ka ir aizvainota par šodien izskanējušajiem paziņojumiem. Viņasprāt, tā ir "gļēvulīga piesegšanās" tam, ka Viņķelei neesot izdevies izveidot vienu veselības pakalpojumu grozu, nav nekādas virzības e-veselībā un kopumā neesot izdarīts neviens jauns darbs. "Pēc būtības pirmajās 100 dienās neviens jauns darbs nav izdarīts. (...) Ja man pārmet politisku iejaukšanos, tad man jāsaka - šis ir politisks uzbrukums, lai piesegtu savas neizdarības," uzsvēra Čakša.

Komentējot izskanējušo informāciju par pārkāpumiem divos projektos, Čakša norādīja, ka ministrijas IKT centralizācijas projektu nevarot komentēt, jo tas vēl nav noslēdzies. Savukārt runājot par projektu valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidei, politiķe sacīja, ka tas bijis publiski caurskatāms no pirmās dienas, kad Ministru kabinets projekta realizācijai piešķīra finansējumu, līdz ar to, viņasprāt, teikt, ka tur bijusi kāda iejaukšanas, ir nekorekti.

Viņķele uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā IKT projekti iestādēs tikuši ļoti nopietni pieskatīti no Čakšas biroja puses. Ministre sacīja, ka Nacionālajā veselības dienestā (NVD) vairāku mēnešu garumā ar rīkojumu tika nozīmēta biroja pārstāve, kura bija iecelta par atbildīgo par e-veselības projektā, aizstājot ierēdni, kuras pienākumos bija šī projekta vadība.

Čakša nenoliedza, ka uzmanījusi projekta īstenošanu, kā arī faktu, ka viņas biroja padomniece e-veselības jautājumos Ilze Āboliņa uzraudzījusi projekta virzību. Čakša atgādināja, ka tas notika laikā, kad projekts palika bez vadības un kad sāka "klibot" datumi e-veselības ieviešanai.

Pēc Čakšas vārdiem, ir divu veidu politiķi - tādi, kuri bauda procesu, un tādi, kuri ir virzīti uz rezultātu. "Es vienmēr esmu bijusi orientēta uz to, lai e-veselība sāktu strādāt. Ja man pašai jāuzloka piedurknes un jāiesaistās, lai kāds sāktu strādāt, tad es to arī daru," sacīja bijusī ministre, kura nenožēlojot to, ka aktīvi iesaistījās projekta realizēšanā.

Čakša atzina, ka sekojusi līdzi projekta īstenošanas gaitai un lūgusi informēt par paveikto, bet nepiekrīt šodien ministres Viņķeles paustajam par to, ka ierēdņi katru dienu uz darbu nākuši kā uz kauju. "Es gribētu redzēt to nabaga ierēdni. Man liekas, ka tik liela līdzestība un atbalsts ierēdņiem kā no manis šai ministrijai ilgstoši nav bijis," sacīja politiķe.

Čakša noraidīja visus šodien veselības ministres paustos pārmetumus, uzsverot, ka izteikt vien aizdomas ir nekorekti, jo šādos gadījumos būtu jārunā par konkrētiem faktiem. Čakšai esot aizdomas par to, kādi eksperti Viņķeles minētās pārbaudes veikuši, proti, iespējams, tie esot tādi, kas zaudējuši iepirkumos.

Čakša uzsvēra, ka neuzskata, ka ministrijas IKT projektu pārvaldībā būtu izdarījusi ko nepareizu vai apšaubāmu.

Kā ir paziņojusi Viņķele, divos nesenos Veselības ministrijas IKT projektos esot vērojama "nopietna politiska intervence" un krāpniecības pazīmes.

Viņa norādīja, ka vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas saņēmusi informāciju no daudziem avotiem, ka VM esot viena īpatnība - IKT projekti esot ļoti politiski ietekmēti, un to vadība notiek caur politisku ministra biroju, nevis, uzticoties ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem.

Ministre piesauca divus nesenus projektus, no kuriem viens vēl nav noslēdzies. Viens no tiem ir iepirkums par tā sauktās divu pakalpojumu grozu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamās Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidi, kam valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja finansējumu līdz 1,9 miljonu eiro apmērā, savukārt otrs ir ministrijas IKT centralizācijas projekts, kurā bija paredzēts ieguldīt 3,5 miljonus eiro.

Viņķele stāstīja, ka VM pasūtīja divas pārbaudes abos šajos projektos. Datu bāzes izveides projektā pieaicinātie eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās. Tikmēr IKT centralizācijas projektā pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par gandrīz 600 000 eiro.

Pārbaužu rezultātā radušās aizdomas, ka abos projektos programmatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences, turklāt abos projektos tās nav fiziski identificētas. Tāpat, pēc Viņķeles vārdiem, vērojams, ka šajos iepirkumos ierobežota konkurence, jo izskatoties, ka iepirkumi veidoti konkrētiem komersantiem.

Viņķele pauda nostāju, ka patlaban pieejamā informācija liecinot, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar par programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu.

Šādos apstākļos, pēc ministres teiktā, tiks organizētas divas dienesta pārbaudes. Vienlaikus Viņķele uzdevusi pārskatīt un izvērtēt ministrijas IKT iepirkumu politiku, izskatīt iespēju lauzt līgumus un atprasīt naudu no piegādātājiem, kā arī apzināt, kurām no padotības iestādēm ir iegādātas šāda veida licences.

Nepieciešamības gadījumā VM vērsīsies arī tiesībsargājošajās iestādēs, piebilda Viņķele.