C vīrushepatīts pasaulē ir sastopams piecas reizes biežāk nekā HIV infekcija. Arī Latvijā ar šo slimību sirgstošo skaits pieaug, taču valstī nav pieejama 100% kompensācija medikamentiem, kādēļ daudzi pacienti izvēlas bīstamo slimību neārstēt, stāsta RAKUS stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" (LIC), infektoloģe, hepatoloģe un aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane.

C vīrushepatīts pasaulē ir sastopams piecas reizes biežāk nekā HIV infekcija.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegtajiem datiem, pasaulē ar C hepatītu inficēti 130-150 miljoni cilvēku. Eiropā ar C hepatītu ir inficēti aptuveni 9 miljoni iedzīvotāju.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem Latvijā jauni hroniska C hepatīta gadījumi 2014. gadā (laika posmā no janvāra līdz jūnijam) ir reģistrēti 854 pacientiem.
2013.gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 50% pieaudzis to pacientu skaits, kas miruši no C hepatīta. Savukārt, mirstība no C hepatīta izraisītas aknu cirozes pieaugusi par 16%.
Mūsu sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuri par C hepatīta infekcijas klātesamību nenojauš, jo slimība pat 20 gadu periodā var noritēt bez būtiskiem simptomiem. Bieži vien C hepatīta pacientiem mēdz būt nogurums, bet kuru no mums gan mūsdienās laiku pa laikam nevajā nogurums?

Ja šo slimību neārstē, 75 līdz 85% pacientu progresē hroniski aknu bojājumi, 10 līdz 20% pacientu attīstās aknu ciroze, bet aptuveni 1 līdz 4% pacientu katru gadu saslimst ar aknu vēzi (hepatocelulāro karcinomu). Daudziem pacientiem nepieciešama aknu transplantācija (kas pasaulē ir pieejama, bet mūsu valstī netiek veikta). Neārstējoties 10 līdz 20% vīrushepatīta C pacienti turpmākajās divās desmitgadēs var mirt no aknu bojājumiem.

Par C hepatītu, tā inficēšanās iespējām un ārstēšanu, kā arī pacientu ikdienu Latvijā stāsta RAKUS stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" (LIC), infektoloģe, hepatoloģe un aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane.

Par situāciju C hepatīta ārstēšanā Latvijā
Hepatoloģija jeb aknu slimību nozare ir atstāta novārtā – visiem šķiet, ka ir jāpalīdz sirds un asinsvadu slimniekiem, kas nav nepareizi, taču trūkst medicīnas nozarēm piešķirtā finansējuma sabalansētības. Tā rezultātā zemā finansējuma dēļ no aknu slimībām mirst 30–50 gadus jauni, darbspējīgi cilvēki, nereti pat tādi, kuriem diagnosticēta akūta aknu mazspēja un kurus varētu glābt, ja vien tiktu veikta aknu transplantācija, skaidro Ieva Tolmane.
"Man brīžiem ir sajūta, ka "rokas nolaižas", jo esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav pieejama 100% kompensācija C hepatīta pacientu ārstēšanai, kā arī vienīgie, kur netiek veikta aknu transplantācija, kas citviet pasaulē tiek praktizēta jau gandrīz 50 gadus. Latvijā neviens no jaunākās paaudzes medikamentiem nav iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā. Par spīti tam, ārsti turpina cīnīties par C hepatīta finansējuma pilnīgu kompensāciju", stāsta ārste.

C hepatīta izplatība Latvijā
Dr. Ieva Tolmane atzīst, ka jebkurš cilvēks ir potenciāls kandidāts C hepatītam. Latvijā tā ir ļoti izplatīta infekciju slimība, kuras prevelance uz Latvijas iedzīvotāju kopskaitu ir augsta. 2008. gadā tika veikts epdemoloģisks pētījums, kura rezultāti bija pārsteidzoši – ar C hepatītu bija inficējušies 1,7% Latvijas iedzīvotāju. Inficēto pacientu skaitam pieaugot, būtiski palielinās arī to cilvēku skaits, kuri ir potenciālais C hepatīta infekcijas avots slimības tālākai izplatībai.

Riska grupas un inficēšanās
Zināms, ka C hepatīta vīruss var izplatīties ar asinīm. Kaut nereti cilvēkiem ir priekšstats, ka C hepatīts ir narkomānu slimība, Latvijā lielākā daļa C hepatīta pacientu ir tādi, kuri nekad dzīvē nav lietojuši narkotikas. Bieži vien tie ir cilvēki, kuri veikuši tetovējumus, pīrsingus vai citas kosmētiskas procedūras (piemēram, manikīru un pedikīru), vai inficējušies seksuālu kontaktu ceļā, mainot seksuālos partnerus. Jāatzīst, ka C hepatītu iespējams iegūt arī medicīnisku manipulāciju laikā. Lai gan medicīnā par to tiek ļoti domāts, ievērojot visus sterilizācijas un dezinfekcijas principus, šāds neliels risks saglabājas. Protams, asins pārliešanas laikā C hepatītu iegūt vairs nevar, jo asinis tiek pārbaudītas, taču citu medicīnisku pārbaužu laikā (piemēram, zobārsta apmeklējums) tas joprojām ir iespējams. Tā nav problēma tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Biežāk sastopamie stereotipi par C hepatīta pacientiem
Arī ārsti, runājot par šo slimību, saskaras ar aplamu stereotipu, ka visi C hepatīta pacienti ir narkomāni un prostitūtas. Dr. Tolmane skaidro: "Lai gan mēs nevaram noliegt, ka neliela daļa no C hepatīta pacientiem pārstāv šo sabiedrības daļu, lielākā daļa C hepatīta pacientu ir darbspējīgi, strādājoši cilvēki, bez atkarībām, kas audzina bērnus, veido ģimeni – pilnīgi normāla un funkcionējoša sabiedrības daļa. Jebkurš cilvēks, kuru jūs sastopat uz ielas, var būt C hepatīta pacients! Cilvēkam, kuram ir C hepatīts, nav novērojamas nekādas ārējas pazīmes, kas liecinātu par infekciju un to, ka viņš būtu infekcijas pārnēsātājs, jo bieži vien C hepatīta simptomi nav novērojami līdz pat būtiskiem aknu bojājumiem – aknu cirozei."

C hepatīta pacientu ikdiena – kā pasargāt apkārtējos
Dr. I. Tolmane uzsver, ka C hepatīta vīruss "pa gaisu nelido", līdz ar to C hepatīta pacienti var droši dzīvot kopā ar cilvēkiem, kuri ar C hepatītu nav inficējušies – lietot kopējus traukus, dvieļus, neizvairīties no tuvības – apkampt, sabučot, samīļot savus tuviniekus, draugus, auklēt bērnus, mazbērnus un darīt citas ierastas lietas.
Vienīgais, kas C hepatīta pacientam jāievēro – katram mājiniekam nepieciešams savs manikīra komplekts, kas netiek dalīts ar nevienu citu. Tas pats attiecas arī uz skūšanās piederumiem, zobu birsti un citiem personīgās higiēnas piederumiem.
C hepatīta pacients nav jāizolē – viņam var būt aktīva sociālā dzīve, ikviens var sarokoties ar jebkuru sabiedrības locekli, kā arī lietot, piemēram, kopējus traukus publiski pieejamās vietās.
Ja vien āda nav bojāta un tajā nav mikrotraumu, ar asinīm inficēties nav iespējams. Tomēr, ja C hepatīta pacientam gadās sagriezties, piemēram, iegriezt pirkstā, nevienam, arī pilnīgi veselam cilvēkam, nevajadzētu skriet ar plikām rokām ievainoto glābt, jo infekcija tiek iegūta tieši ar inficētām asinīm. Ja gadās sevi savainot, būtu vēlams pārsiet brūci, lai novērstu asins tālāko izplatību, kā arī visu aiz sevis sakopt un ideālā variantā šo vietu dezinficēt. Ja nepieciešama palīdzība no malas, svarīgi izmantot aptiekās nopērkamos gumijas cimdus, lai novērstu saskarsmi ar asinīm.

Kā C hepatīta pacientiem pasargāt savu aknu veselību ikdienā
Ja cilvēks ir informēts, ka viņam ir C hepatīts, ir jādodas pie aknu speciālista, lai konsultētos par C hepatīta ārstēšanu un tā ietekmi uz veselību nākotnē.
Tikpat svarīgi ir ievērot pasākumus par to, lai aknas netraumētu un nebojātu vēl vairāk. Aknu slimību pacientiem īpaši svarīgi ir nelietot alkoholu, jo C hepatīts kopā ar to var radīt daudz nopietnākus sarežģījumus, tāpat arī citas potenciāli toksiskas vielas, piemēram, uztura bagātinātāju un citu medikamentu, nevajadzētu lietot bez īpašas nepieciešamības.
Nedrīkstētu praktizēt arī otru galējību – nelietot ārsta izrakstītos medikamentus. Ir nepieciešams konsultēties ar ārstu arī par vitamīnu un imunitāti uzlabojošu līdzekļu lietošanu. Ir jāatceras, ka visas vielas, tajā skaitā arī augu valsts produkti, tiek pārstrādāti caur aknām. Galvenais princips – nekaitēt savām aknām! Ir jādomā par veselīga uztura lietošanu ikdienā, jāēd kvalitatīva pārtika.

Par līdzmaksājumiem un pacientu pieredzi ārstēšanas terapijā
Bieži vien pacientu ambulatorajās kartēs nākas veikt ierakstu: "Pacients no ārstēšanas atsakās finansiālu iemeslu dēļ." Lielākoties pacienti ar šādu ierakstu ārstniecības iestādēs neatgriežas un turpina dzīvot savu dzīvi tāpat kā līdz šim. Ir pacienti, kuri par spīti finansējuma trūkumam regulāri ierodas uz pārbaudēm, lai gan tas diemžēl nepalīdz.

Laikus neārstēts C hepatīts ir nopietna problēma. Stacionāros bieži vien nokļūst pacienti ar C hepatīta izraisītām un ļoti ielaistām komplikācijām. Ja C hepatīts netiek ārstēts, tad ar gadiem C hepatīts pāraug aknu cirozē – aknās ieaug saistaudi un aknas vairs nespēj veikt savu funkciju, kā rezultātā tās dekompensējas līdz cilvēks izsīkst. Pacientiem, kuri stacionārā ierodas ar pirms 10 gadiem diagnosticētu C hepatītu un kuriem ārstēšanai iepriekš naudas pietrūcis, izveseļošanās prognozes ir bēdīgas, jo pacients ārstēšanu uzsācis novēloti – C hepatīts pāraudzis ļoti smagas formas aknu cirozē vai pat aknu vēzī. Ja cilvēks ar C hepatītu inficējies 20 gadu vecumā, tad tieši 35 vai 40 gados, pašā darbspējasvecumā, sāk izpausties būtiskas aknu veselības problēmas.

Ir jāņem vērā fakts, ka C hepatīta ārstēšanas kurss var ilgt 6–12 mēnešus un lielākajai daļa pacientu tik ilgstošs līdzmaksājumu slogs 25% apmērā ir pārāk augsts.
Gan tie pacienti, kuri nevar uzsākt terapiju, gan tie, kuri arī ārstējas, jūtas emocionāli satriekti, jo neviens nevar prognozēt to, vai terapija būs efektīva un palīdzēs no slimības atbrīvoties. Šobrīd ar Latvijā pieejamo valsts daļēji apmaksāto ārstēšanas terapiju no vīrusa atbrīvoties izdodas aptuveni pusei pacientu.
Uz šo brīdi jaunākie medikamenti, kuri palielina izārstēšanās iespēju 12 nedēļu laikā pat līdz ~90%, nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Turpretim nākamgad pieejamie medikamenti šo iespējamību palielinās tuvu 95%, un šīs terapijas ilgums būs tikai 3 mēneši.
Lai gan C hepatīta ārstēšanas nākotne solās būt labvēlīga no zāļu efektivitātes viedokļa, Latvijā pastāv problēma – jau tagad netiek 100% kompensēti esoši medikamenti, un šī problēma būs aktuāla arī jaunākas paaudzes medikamentu kontekstā.

C hepatīta diagnostika
Dr. Ieva Tolmane uzskata, ka jebkuram cilvēkam pat pie normālas pašsajūtas ir jāveic asinsanalīzes, lai pārbaudītos pret C hepatītu – īpaši tiem, kuriem konstatētas izmaiņas aknās un to darbībā. Ja cilvēks nav pārbaudījies, viņš nevar apgalvot, ka viņam nav C hepatīts.
Ideālā gadījumā C hepatīta pārbaudes būtu nepieciešams veikt ik pēc 5 gadiem. Ikvienam, kurš vēlas nodot asinsanalīzes un pārbaudīties uz C hepatītu, jāvēršas pie ģimenes ārsta, jo vispārējās asinsanalīzēs C hepatīts neuzrādās.