Bērnu slimnīcas speciālisti aicina pievērst uzmanību zarnu slimību simptomiem
Ap 10 miljonu cilvēku visā pasaulē, tostarp bērni un jaunieši, ikdienā sadzīvo ar hronisku iekaisīgu zarnu slimību – Krona slimību vai čūlainu kolītu. Šodien, 19. maijā, norisinās Pasaules Iekaisīgo zarnu slimību diena, un arī Bērnu slimnīcas speciālisti vēlas plašākai sabiedrībai atgādināt, ka šīs autoimūnās saslimšanas var ietekmēt plašu ķermeņa funkcionalitāti, radot augstu invaliditātes risku. Tās nav izārstējamas, taču laicīga slimību diagnostika ir būtiska pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Iekaisīgās zarnu slimības izraisa zarnu trakta orgānu sieniņu iekaisumu. Tās ir autoimūnas saslimšanas, un pētījumi liecina, ka to veidošanos ietekmē gan pārmērīgi aktīva imūnās sistēmas darbība, gan vides, gan arī ģenētiskie faktori, taču šo slimību izcelsme pagaidām nav zināma. "Ar Krona slimību vai čūlainu kolītu neinficējas. Simptomus neizraisa cilvēka it kā nepareiza rīcība – nedz apēstais, nedz izdzertais vai līdzšinējais dzīvesveids. Iekaisīga zarnu slimība ir multifaktorāla jeb tās simptomu izpausmes parādās šo dažādo faktoru mijiedarbībā," par iekaisīgām zarnu slimībām stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, bērnu gastroenteroloģe Ieva Puķīte.
Šo gremošanas sistēmas slimību pazīmes visbiežāk sāk izpausties 10 - 15 gadu vecumā, tāpēc tiek uzskatītas par "jaunu cilvēku slimībām". Bērnu slimnīcā ārstniecību un aprūpi saņem ap 40 bērnu vecuma iekaisīgo zarnu slimību pacientu. Taču Krona slimības un čūlaina kolīta simptomi var parādīties jebkurā vecumā cilvēka dzīves gaitā: zināms, ka vecākais pacients, kam atklāts čūlains kolīts, bijis pat 99 gadus vecs! Slimību diagnosticēšanu var apgrūtināt savlaicīga simptomu neatpazīšana, piemēram, jaunietim par to neizstāstot vecākiem vai ģimenes ārstam, vai nepievēršot uzmanību slimības simptomu recidīviem jeb uzliesmojumiem, kam seko remisijas periods jeb mazāk aktīvas simptomu izpausmes.
Par iekaisīgu zarnu slimību var liecināt nepatīkamas sajūtas vēdera rajonā vai vēdersāpes vēdera lejasdaļas labajā pusē, nepārejoša vai asiņaina, gļotaina caureja, svara zudums, čūlas mutē, samazināta apetīte, drudzis, svīšana naktī. Atkarībā no slimības izplatības un iekaisuma smaguma, var būt rektāla asiņošana un tenesmi (steidzama vajadzība iztukšot zarnas, pat ja tās ir tukšas). Papildus šiem ar zarnu slimību saistītajiem simptomiem, pacientiem dažkārt novēro arī nogurumu, mazasinību jeb anēmiju, nepietiekamu uztura uzņemšanu, kas ilgtermiņā izraisa novājēšanu, kā arī iekaisumu un sāpes locītavās, ādas, acu un aknu bojājumus.
Iekaisīgās zarnu slimības nav iespējams izārstēt, taču to savlaicīga diagnostika ir priekšnoteikums, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Atkārtoti slimības simptomu saasinājumi var izraisīt rētaudu veidošanos, kas var radīt zarnu nosprostojumu, tādējādi radot ķirurģiskas iejaukšanās nepieciešamību. Smagākos gadījumos var rasties nepieciešamība izgriezt daļu zarnu, traucējot to funkcijas un radot invaliditāti.
Šo slimību ārstēšana ir vērsta uz akūto simptomu mazināšanu jeb remisijas veicināšanu, tās saglabāšanu un komplikāciju profilaksi, un atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. "Novērojot un atpazīstot kādus no simptomiem savā ikdienā, nepieciešams vērsties pie speciālista – gastroenterologa. Bērnu un pusaudžu vecuma pacientu vecākiem simptomus palīdzēs atklāt novērojumi par ilgstošām vēdersāpēm un svara zudumu, caureju, hronisku nogurumu. Krona slimības simptomi var izpausties kā abscesi, strutas, sāpes tūpļa rajonā. Neārstētu zarnu slimību izpausmes būtiski apgrūtina ikdienas soli, un visbiežāk atstāj negatīvu iespaidu arī uz cilvēka sociālajām gaitām," stāsta ārste.
