Atklātā vēstulē valdībai uzsver nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem sniegt iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi
Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Informācijai:
LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei
LR Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
2023. gada 22. maijā, Rīgā
Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem sniegt iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi
Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošo profesionālās organizācijas šī gada 18. maijā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu satraucošo situāciju veselības aprūpē un kopīgi meklētu risinājumus papildu finansējuma piešķiršanai vēl šogad (~+140 milj. euro) un nākamajā gadā (~+310 milj. euro).
Pozitīvi vērtējams fakts, ka pēc trīs gadu uzstājīgiem aicinājumiem tikties un 11. maija protesta akcijas pie Saeimas premjerministrs un finanšu ministrs atrada laiku, lai tiktos ar nozares, kas ir deklarēta kā valsts prioritāte, pārstāvjiem.
Sarunas laikā vairākkārtīgi no abu pušu dalībniekiem tika atzīmēts, ka Latvijas veselības aprūpes nozares stagnācijas būtiskākais iemesls ir nepietiekamais finansējums. Citu valstu pieredze objektīvi parāda, cik naudas ir nepieciešams mūsdienīgai un visiem pieejamai veselības aprūpei. Igaunija, Lietuva, Vācija u.c. valstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei atvēl divas vai trīs reizes vairāk naudas, bet tas nenozīmē, ka šo valstu darbība nav pietiekami efektīva vai arī tās nav veikušas pareizās reformas.
Mēs atkārtoti vēlamies skaidrot, kādēļ šobrīd Latvijā iedzīvotāji saskaras ar neiedomājami garām rindām uz medicīnas pakalpojumiem. Piemēram, ja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai no valsts katru mēnesi tiek piešķirts finansējums 20 pleca locītavu operācijām, bet objektīvi šāda operācija ir nepieciešama 80 pacientiem, tad visas par valsts finansētājiem līdzekļiem šīs operācijas varēs nodrošināt četru mēnešu laikā (vienkārša aritmētika - 80:20=4). Gaidot uz operāciju cilvēkam ir darba nespēja, darba devējs ir zaudējis darbinieku, kas nevar paveikt ieplānoto ražošanā, būvniecībā vai citā tautsaimniecības nozarē, krītas produktivitāte. Vienlaikus ir papildus izdevumi par darba nespējas apmaksu gan darba devējam, gan valstij, lai nodrošinātu līdzekļus cilvēkam darba nespējas laikā. Turklāt par attiecīgo laika periodu netiek iekasēti nodokļi. Tādejādi veidojas ne tikai rinda, bet arī hroniski ielaistas veselības problēmas, kas daudzus Latvijas iedzīvotājus padara darbnespējīgus (pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku ar invaliditāti). Tas savukārt ir slogs valsts sociālajam budžetam.
Tas bija teorētisks piemērs, bet realitāte ir sekojoša – plānotais finansējums lielo locītavu endoprotezēšanai 2023.gadam ir 17 802 874 euro un plānotais pacientu skaits ir 5039 pacienti. Ārstniecības iestādes norāda, ka rindā šobrīd ir 11 397 pacientu, tai skaitā no tiem 970 pacienti ir ar konsiliju par steidzamību.
Ja kādam no pacientiem ir privāti līdzekļi, lai segtu operācijas izmaksas, viņš var negaidīt četrus mēnešus, bet jau nākošajā dienā doties uz privātu klīniku, kur veiks operāciju. Tā veidojas dramatiska nevienlīdzība piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem, un Latvijas valsts nenodrošina savu pilsoņu Satversmē garantētās cilvēktiesības – tiesības uz veselību.
Pavisam vienkārši – rindas uz izmeklējumiem, konsultācijām un operācijām Latvijā ir tāpēc, ka valsts šos pakalpojumus sedz mazākā apmērā nekā Latvijas iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs. Pēdējo gadu laikā to vēl būtiski ietekmē fakts, ka trūkt ārstu un citu speciālistu, kas ir otrs rindu veidošanās nozīmīgākais faktors. Tikai viens skaitlis no Nacionālā veselības dienesta (NVD) – 2023.gada pirmajā ceturksnī par 20% virs plānotā ir pieaudzis ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu skaits!
Tāpēc vēlreiz gribam vērst valsts amatpersonu uzmanību, ka ņemot vērā šī brīža situāciju veselības aprūpē, ir nekavējoties jāveic finanšu ieguldījumu, lai iedzīvotājiem saglabātu iespēju piekļūt pakalpojumiem līdz šī gada beigām.
No Eiropas un pasaules valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un IKP, Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk! Tas liecina nevis par finansiālu nespēju, bet gan par politisku nevēlēšanos un nauda, kas tagad jāiegulda veselības aprūpē šķiet liela, jo tas nav darīts 33 gadus. Ja sistemātiski katru gadu veselības budžets tiktu palielināts atbilstoši ekonomikas izaugsmei, tad šodien nebūtu tāda iztrūkuma. Šobrīd mums ir nepieciešams nekavējoši risinājumi, jo laika gaidīt vairs nav. Katra diena, kas tiek atlikta, noved pie papildus arvien lielākām izmaksās valstij.
Aicinām valsts augstākās amatpersonas un politiķus sākt domāt un rīkoties valstiski, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem mūsdienīgu un savlaicīgu veselības aprūpi. Jūsu augstākais pienākums ir strādāt valsts un iedzīvotāju interesēs!
Cieņā,
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele
Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks
Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis
Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme
Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele
Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv”
Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča
