LĀB nosūtījusi atklātu vēstuli par veselības aprūpes nozares finansējumu un protesta akcijām
LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR veselības ministram Danielam Pavļutam
LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība”
priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim
LR Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!”
priekšsēdētājam Jurim Pūcem
LR Saeimas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram
LR Saeimas Jaunās konservatīvās partijas
frakcijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam
LR Saeimas sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam
LR Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim
LR Saeimas frakcijas “Neatkarīgie”
priekšsēdētājam Aldim Gobzemam
LR Tiesībsargam Jurim Jansonam
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidentam
Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Gintam Kaminskim
Latvijas Darba devēju konfederācijas
ģenerāldirektorei Līgai Meņģelsonei
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatorei,
Latvijas Hemofilijas biedrības un
Latvijas Reto slimību alianses prezidentei Baibai Ziemelei
Par veselības aprūpes nozares finansējumu un protesta akcijām
Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk - LĀB) vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas un valdības, kā arī sociālajiem partneriem, jo situācija veselības aprūpē ir sasniegusi kritisko robežu, kas atspoguļojas arī būtiski lielākā cilvēku mirstībā nekā citās Eiropas valstīs. Galvenais iemesls ir hronisks cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē, ko līdzšinējā politiskā elite ir stūrgalvīgi un aroganti noliegusi desmitiem gadu.
Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība - uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,5 reizi mazāk ārstu un 2 līdz 3 reizes mazāk māsu nekā vidēji citviet Eiropā. No Latvijas katru gadu aizbrauc 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu.
Pazīmes liecina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība pret kovid pandēmijas izaicinājumiem nav pietiekama, lai varētu atļauties mazināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus sabiedrībā, kā arī izvairīties no negatīvām sekām pacientu un sabiedrības veselībā. Oficiālās statistikas rādītājos tas izpaužas paaugstinātā gan Covid saistītajā papildu, gan vispārējā mirstībā, bet ilgtermiņā arī augstākā saslimstībā ar hroniskām slimībām. Iedzīvotājiem tas nozīmē tuvinieku zaudēšanu, veselības aprūpes pieejamības mazināšanos un augstākus līdzmaksājumus.
Šādas situācijas iemesli nav radušies pēkšņi, bet gan ilgstošā periodā – jau tā nepietiekamais publiskais finansējums veselības nozarē 2008. gada krīzes novēršanai tika samazināts vēl par 25%, bet atjaunots aptuveni tajā pat līmenī vien 2017. gadā, par ko atbildība ir piekritīga politiskai elitei. Veselības aprūpes sistēma, kas ilgstoši badināta un cieš no hroniskas finanšu „mazasinības”, kopš 20. gs. 90. gadiem ir zaudējusi veselu paaudzi medicīnas māsu, bet valsts budžeta finansējums veselības aprūpei arī nākamajos gados tiek plānots vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji citās Eiropas valstīs.
Tā vietā, lai pienācīgi atalgotu tos, kas rūpējas par iedzīvotāju un visas sabiedrības veselību, iecerēts grandiozs algu palielinājums valsts augstākajām amatpersonām, valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem – no 40 līdz pat 450%!
Diemžēl īslaicīgās Covid-19 piemaksas varētu būt radījušas ilūziju sabiedrībā, ka veselības aprūpes speciālistu atalgojuma jautājums Latvijā ir atrisināts, tādēļ nav vairs aktuāls politiskajā darba kārtībā. Iespējams, šie maldi ir pamatā tam, ka 2022. gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem ir vien 4,5%, kas ir tuvu Latvijas Bankas nākamā gada vidējās inflācijas prognozei...
LĀB uzskata, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (turpmāk - LVSADA) prasības par vismaz 10% atalgojuma palielinājumu visiem veselības aprūpē strādājošajiem ir pamatotas. Vēl vairāk – politiķiem ir jātur solījums ne tikai par jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu, bet arī atlīdzības palielinājumu, pretējā gadījumā tas nozīmēs tikai atlīdzības pārdali.
LĀB solidarizējas ar LVSADA pamatotajām prasībām, tomēr nevar atbalstīt streiku pašreizējos apstākļos, jo tā rezultātā nepārprotami cietīs pacienti, kurus šobrīd nevaram vainot aplamajā un tuvredzīgajā Saeimas un valdības īstenotajā veselības nozares finansēšanas politikā.
LĀB un nozares profesionālās organizācijas pašlaik kopīgi apsver citas protesta formas, jo uzskatām, ka mūsu profesionālais un ētiskais pienākums ir iestāties par pacientu un sabiedrības veselību, kā arī nozarē strādājošo likumīgajām tiesībām.
Latvijas ārstu vārdā aicinām atbildīgās amatpersonas nekavējoties pārskatīt valsts realizēto politiku veselības aprūpē, bet sabiedrību un pacientus kopīgi paust savu pilsonisko nostāju jau tuvākajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Dr. Ilze Aizsilniece
