Šodien, 2008. gada 8. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka un Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa vadībā svinīgi tika atklāta piemiņas plāksne Rīgas Rātsaptiekai - pirmajai aptiekai Baltijā. Piemiņas plāksne atrodas pie Rīgas Rātsnama sienas Daugavas pusē.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: "Vēsture ir jāciena un tā ir jāstāsta. Tikai pieminot un atceroties nozīmīgus, pirms daudziem gadiem un pat gadsimtiem īpašus notikumus, mēs varam saglabāt Rīgas vārdu nākotnē. Piemiņas plāksne ir vēstījums un šoreiz tā vēstīs par pirmās aptiekas atrašanās vietu jau 14.gadsimtā. Reizēm es pats, ejot gar Rīgas namiem, apstājos un izlasu, kas rakstīts uz piemiņas plāksnēm. Tad rodas sajūta, ka pazīstu ne tikai pilsētu, bet arī šo namu, šo vietu un varu iedomāties notikumus, kas risinājušies pavisam citādā Rīgā."

Ar a/s "OlainFarm" finansiālu atbalstu dziļmatējuma tehnikā izgatavotā 12 mm biezā stikla piemiņas plāksne ietver vēstījumu latviešu, angļu un vācu valodā: "Kopš 1357. gada līdzās Rīgas Rātsnamam darbojās pirmā aptieka Baltijā "pro preparatione bode apotecarii 8or" Anno MCCCLVII". Tās fonu veido aina no viduslaiku aptiekāru dzīves.

Par pirmās Rīgas aptiekas dibināšanas gadu Latvijas medicīnas vēsturē ir pieņemts uzskatīt 1357. gadu, jo šajā gadā Ķemerejas rēķinos izdarīts pirmais ieraksts, kas neapšaubāmi liecina par aptieku - "pro preparatione bode apotecarri 8or". Tas norāda, ka rāte piešķīrusi 8 ēras aptiekas ierīkošanai. Vairāku aptiekāru paaudžu vadībā Rātsaptieka nodrošināja iedzīvotājus ar ārstniecības līdzekļiem līdz pat 1758. gadam.

"Rātsaptieka bija pirmā aptieka visuslaiku Livonijā un Baltijā. Tallinas pirmā aptieka, kas darbojas arī mūsdienās, pastāv kopš 1420. gada, savukārt Viļņā aptieka dibināta 16. gadsimtā. Viduslaikos aptieka bija svarīgs civilizācijas faktors – tajā gatavoja ne tikai zāles, bet pārdeva arī visas koloniālpreces, garšvielas, dārgus alkoholiskus dzērienus (vīnus), vēlāk – tabaku, pīpes, spēļu kārtis, lēja sveces, vārīja ziepes, reizēm pat gatavoja šaujampulveri un piegādāja kancelejas preces (papīru, tinti, zīmoglakas, pergamentu) pilsētas iestādēm. Aptiekas bija vārti, caur kuriem Rīgā ienāca Rietumu jauninājumi. Domājams, ka pirmā aptieka atradusies tagadējā Rātsnama vietā, un aptiekas nams bija jānojauc 1750. gadā, kad vecā Rātsnama vietā cēla jaunu, paplašinātu. Tolaik šī Lielā jeb Rātsaptieka bija pazīstamās Rīgas aptiekāru ģimenes Martini-Himzeļa privātīpašums, un tieši Himzeļa laikā aptieka bija jāpārceļ uz citu vietu. Tā kā atraitnes dēls Nikolajs Himzelis, vēlākā Rīgas Doma muzeja dibinātājs, par aptiekāru kļūt nevēlējās, 1758. gadā, tieši pirms 250 gadiem, pēc 400 darbības gadiem vecākā Rīgas aptieka tika likvidēta," stāsta  Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš. "Būtu pamācoši, ja papildus piemiņas plāksnei Jaunavu ielas galerijā varētu atjaunot nelielu, senatnīgu aptieku kā uzskatāmu apliecinājumu Rīgas aptieku un zāļu industrijas tradīcijām. Rīga ir senākais farmācijas centrs šajā Eiropas reģionā, senāks nekā Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Krievijā".

Piemiņas plāksnes autori ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis tēlnieks Andris Vārpa un arhitekts Arno Heinrihsons. Tās uzstādīšanu ierosināja Rīgas domes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāvji. Šīs Rīgas un Baltijas farmācijas vēsturē būtiskās vietas godināšanu ar piemiņas plāksni finansēja ilggadējs Latvijas farmācijas notikumu un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja atbalstītājs a/s "OlainFarm".