Atbalsta vēl stingrākus ierobežojumus valsts kompensējamo zāļu uzcenojumam

Veselības ministrija (VM) iecerējusi no nākamā gada 1.aprīļa īstenot dažādus pasākumus, lai mazinātu pacienta līdzmaksājuma apmēru par kompensējamo zāļu iegādi. Viens no pasākumiem ir cenu starpības ierobežojuma noteikšana starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm.

Kā skaidroja VM, Latvijā šī cenu starpība dažkārt ir pat virs 300%. Tikmēr valsts apmaksātā daļa tiek aprēķināta no lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu cenas.

Piemēram, asinsrites slimību gadījumā valsts apmaksā zāles 75% apmērā, bet realitātē valsts kompensācijas apmērs vidēji ir tikai 44% no zāļu cenas, jo daudzi pacienti lieto dārgākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles.

No pagājušā gada oktobra zālēm, kuru cena vairāk nekā par 100% pārsniedza lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu cenu, tā bija jāsamazina par 20% vai līdz 100% atšķirības slieksnim, savukārt no šī gada oktobra cena jāsamazina vēl par 20% vai līdz šim atšķirības slieksnim.

Nacionālā veselības dienesta dati gan rāda, ka līdz 2018.gada beigām būtiskas atšķirības pacientu līdzmaksājumos vēl netika novērotas, kā rezultāta, ministrijas ieskatā, cenu mazināšanas process ir turpināms.

VM uzsvēra, ka izmaiņas stājas spēkā pakāpeniski, proti, iesniedzējiem iesniegums cenas samazinājumam jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.februārim. VM uzskata, ka tādējādi iesniedzējiem tiek dots samērā garš laika periods, kādā pielāgoties paredzētajām izmaiņām.

Cenu starpības ierobežošana nav vienīgais pasākums, kuru VM iecerējusi, lai mazinātu kompensējamo zāļu cenu. Vēl VM iecerējusi noteikt, ka, veicot kompensējamo zāļu cenu salīdzināšanu ar citu valstu cenām, zāļu vai medicīnisko ierīču cena nedrīkst būt augstāka par šo zāļu vai medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nepārsniedz šo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Veicot grozījumus, VM ņēmusi vērā zāļu ražotāju iebildumus, kuros teikts, ka zemākā cena starp šīm valstīm nebūtu samērīga un kavētu jaunu medikamentu ienākšanu. Šī iemesla dēļ VM saglabājusi principu, ka cena nedrīkst pārsniegt lētāko cenu Baltijā un tai jābūt otrajai lētākajai starp pārējām references valstīm.

Tāpat ar grozījumiem VM noteikusi, ka no nākamā gada 1.aprīļa, izrakstot kompensējamās zāles, jālieto zāļu vai vispārīgais nosaukums. Saskaņā ar grozījumiem ārsts, izrakstot recepti, var lietot firmas nosaukumu tikai gadījumos, kad ir medicīniska rakstura nosacījumi, piemēram, zināma blakusparādību rašanās, lietojot kompensējamo zāļu sarakstā esošās lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles vai, piemēram, šaura terapeitiskā indeksa zāļu izrakstīšanas gadījumā.

VM uzsvēra, ka zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanai jābūt vismaz 70% gadījumu no visa gada laikā kopējā izrakstīto zāļu daudzuma.

Grozījumi arī paredz - ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko kompensācijas bāzes cenu, aptiekas pienākums ir savos krājumos turēt visas lētākās zāles. VM uzskata, ka ar šādu soli tiek stiprināta iespēja pacientam veikt izvēli no visa kompensējamo zāļu sarakstā esošā lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu klāsta.

Nacionālais veselības dienests vairākus gadus rīkojis kampaņu "Ārstējies nepārmaksājot!", lai atgādinātu iedzīvotājiem par iespēju ietaupīt līdzekļus, izvēloties lētāko no līdzvērtīgas iedarbības medikamentu klāsta. Pērn oktobrī dienesta pārstāvji informēja, ka Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā teju 25 miljonus eiro par zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti.