Atbalsta grozījumus likumā, kas nosaka pacienta tiesības pieaicināt personu, kas tai nodrošina tulkošanu valsts valodā
Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja Veselības ministrijas rosinātos grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas nosaka un stiprina pacienta tiesības, tajā skaitā likumā ietvertas pacienta tiesības pieaicināt personu, kas tai nodrošina tulkošanu, ja pacients valsts valodu neprot un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot.
“Skaidra un saprotama informācijas apmaiņa starp pacientu un ārstniecības personu ir svarīgs priekšnoteikums pacienta drošībai un tiesībām uz kvalitatīvu ārstniecību. Vienlaikus būtiski, lai pacients ārstniecības procesā justos droši. Ja pacientam ir apgrūtinoši sazināties valsts valodā, pacients var ņemt līdzi tuvinieku vai kādu citu trešo personu, kas var palīdzēt saziņā ar ārstniecības personu. Pacients var arī ņemt līdzi tulku, ja tas nepieciešams. Tuvākajā laikā tiks sagatavoti priekšlikumi arī Ārstniecības likumā, lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs. Kopā ar Veselības ministrijas speciālistiem, ārstiem un arī tiesību ekspertiem aktīvi diskutējam un strādājam pie kompleksas tiesību normu pilnveidošanas,” komentē veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu, grozījumi likumā arī nostiprina, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu uzsākšanas, pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. Par informācijas pieejamību būs atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs.
Nostiprinātas pacienta tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību, kas jāsniedz ārstējošam ārstam vai citai ārstniecībā iesaistītai ārstniecības personai atbilstoši savai kompetencei. Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi, paredz grozījumi.
Likumā plānots nostiprināt arī ārstniecības iestādes pienākumu nodrošināt nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izvēlētam pārstāvim klātbūtni vai atbalsta iespēju ārstniecības laikā, ja tas netraucē ārstēšanu un to pieļauj apstākļi. Nepilngadīgajam jānodrošina viņa fiziskā un mentālā labklājība, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm, ciktāl tas ir iespējams.
Ar grozījumiem iecerēts arī likumā nostiprināt, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Papildus pacientam būs tiesības pieaicināt citu personu, kurai tas uzticas un ja nepieciešams īpašs atbalsts, un ja tas netraucē ārstniecībai.
Ārstniecības iestādes vadītājam pienākums būs sagatavot un iestādē ieviest pacientu tiesību īstenošanas plānu. Šādi plāni būs obligāti lielākajās ārstniecības iestādēs - klīniskajās universitātes slimnīcās, reģionālajās slimnīcās, lielajās ambulatorajās daudzprofilu ārstniecības iestādēs.
Lai stiprinātu pacientu tiesību ievērošanu un uzraudzību, Veselības ministrijā 2022. gada sākumā tika izveidota īpaša darba grupa pacientu tiesību ievērošanas pilnveidošanai, iesaistot plašu ekspertu loku, lai likumā precizētu esošās normas un to papildinātu ar jaunām tiesībām un pienākumiem.
Tāpat jau ziņots, ka Veselības ministrijā notikušas vairākas tikšanās ar jaunajiem ārstiem un Latvijas Jauno Ārstu asociāciju, kas aktualizēja jautājumu par darba vidi un krievu valodu, norādot to kā vienu no apgrūtinošiem darba apstākļiem. Ceturtdien pieņemtie grozījumi Pacientu tiesību likumā paredz, ka gadījumos, ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacients pieaicina personu, kas nodrošina tulkošanu, izņemot gadījumus, kad tas nebūs iespējams objektīvu iemeslu.
