Pirmajās maija dienās Starptautiskās Astmas dienas ietvaros, domājot par veselīgu sabiedrību nākotnē, šogad pasaulē īpaši aktualizēti ar vides ietekmi saistīti jautājumi astmas profilaksē. Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums – to nevar izārstēt, taču var kontrolēt tās simptomus. Svarīgi sadarboties ar savu ārstu un farmaceitu, lai sekotu pazīmēm, pēc vajadzības pielāgotu ārstēšanu un iespējami izvairītos no slimības saasinājumiem.

Astmas saasinājuma raksturojums

Dažam astmas diagnoze neietekmē ikdienas gaitas, tomēr citam tā ir nopietna problēma, kas traucē ikdienas aktivitātēm un var izraisīt pat dzīvībai bīstamas lēkmes. “Astmas saasinājums ir stāvoklis, kad elpceļi sašaurinās, iekšējie elpceļi iekaisuma dēļ uztūkst un var radīt gļotainus izdalījumus jeb krēpas,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un piebilst, ka šis process apgrūtina elpošanu, izraisa klepu, svilpojošu skaņu (sēkšanu) izelpojot, un elpas trūkumu. Raksturīgākie astmas simptomi katram var atšķirties, lēkmes var būt retas un simptomi parādīties noteiktos laikos, piemēram, vingrojot. Smagas astmas lēkmes var būt dzīvībai bīstamas. Svarīgi pārrunāt ar ārstu, lai noskaidrotu, kā rīkoties, ja simptomi pasliktinās, un kad nepieciešama medicīniskā palīdzība.

„Medikamenti astmas ārstēšanai ir paredzēti, lai novērstu simptomus un lēkmes, tādēļ lietojami katru dienu, pat ja simptomu nav. Zāles samazinās iekaisumu elpceļos un kontrolēs astmu, tāpēc ir mazāka iespēja, piedzīvot lēkmi. Ja traucē blakusparādības, kas gan saistībā ar astmas kontroles medikamentiem ir retas, konsultējies ar savu ārstu par terapijas maiņu,” atgādina farmaceite. 

Astmas simptomi

• Elpas trūkums;
• Spīlēšanas sajūta vai sāpes krūtīs;
• Sēkšana izelpojot (bieži sastopama astmas pazīme bērniem);
• Miega traucējumi, ko izraisa elpas trūkums, klepus vai sēkšana;
• Klepus vai sēkšanas lēkmes, ko pasliktina elpceļu vīruss, piemēram, saaukstēšanās vai gripa.

Vai astma progresē?

Ir cilvēki, kam astmas simptomi pastiprinās kādās noteiktās situācijās. Var novērot fizisko aktivitāšu izraisītu astmu, kas var būt vēl izteiktāka, ja gaiss ir auksts un sauss, savukārt tā dēvēto arodastmu izraisa kontakts ar alergēniem darba vietā, piemēram, ķīmiskie izgarojumi, gāze, putekļi. Alerģijas astmu izraisa gaisā esošās vielas, piemēram, ziedputekšņi, pelējuma sporas, tarakānu izkārnījumi vai mājdzīvnieku izdalītas ādas daļiņas (mājdzīvnieku blaugznas).

Astma progresē, ja:

• tās simptomi parādās biežāk un tie ir apgrūtinošāki,
• plaušu tilpums, ko diagnosticē, veicot spirometriju, samazinās,
• ātrās palīdzības inhalatoru lietot ir nepieciešams biežāk.

Astmas pazīmes, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība ir:

• pēkšņs elpas trūkums vai sēkšana;
• nav uzlabojumu pat pēc inhalatora lietošanas;
• smags elpas trūkums, veicot minimālu fizisko aktivitāti.

Kā kontrolēt astmas simptomus un novērst lēkmes?

Lai gan astmu izārstēt nav iespējams, tomēr var darīt diezgan daudz, lai kontrolētu astmas simptomus un novērstu lēkmes. Vispirms būtu vēlams noskaidrot, kas tieši izraisa klepu, sēkšanu, elpas trūkumu.

Ir vairāki iemesli, kas var izraisīt astmas saasinājumu. Viens no būtiskākajiem ir gaisa piesārņojums. Astmas saasinājumus izraisa alerģijas, auksts gaiss, saaukstēšanās vai gripas vīruss, fiziskās aktivitātes, sinusīts, smēķēšana, smaržas. Daži izplatīti astmas izraisītāji, piemēram, pelējums, ne vienmēr ir acīm redzams. Jautā ārstam par testiem alergēnu identificēšanai, lai apstiprinātu savus novērojumus vai atklātu neredzamos izraisītājus.

Ir svarīgi iemācīties identificēt astmas izraisītājus un no tiem izvairīties. Kā to izdarīt? Seko līdzi astmas simptomiem un pieraksti tos dienasgrāmatā vairāku nedēļu garumā. Pieraksti jāveic detalizēti, ietverot gan informāciju par vidi, gan savu emocionālo stāvokli, jo arī stress var būt pie vainas. Pēc astmas lēkmes, pārskati dienasgrāmatu, lai salīdzinātu un izvērtētu, kas to būtu varējis izraisīt.

Ja ir slodzes izraisīta astma, plānojot intensīvu treniņu vai vingrošanu aukstā, mitrā vai sausā gaisā, veic piesardzības pasākumus, lai novērstu astmas lēkmi. Svarīgi ir ievērot ārsta ieteikumus par astmas kontroli, piemēram, pirms treniņa lietot astmas inhalatoru, kas palīdz bronhu paplašināšanai.

Izvairīties no dūmiem un alergēniem

Dūmi un astma ir slikta kombinācija. Ierobežo atrašanos jebkādos dūmos, tostarp tabakas, vīraka, sveču, ugunskura, pirotehnikas. Neļauj citiem smēķēt sava tuvumā, mājā vai automašīnā un izvairies no sabiedriskām vietām, kur tas ir atļauts. Ja tu smēķē, atrodi iespēju atmest. Smēķēšana vienmēr pasliktina astmas simptomus. Ja ir alerģija un astma, svarīgi ir izvairīties no alergēniem. To iedarbība, sevišķi, ja tā ir regulāra, var palielināt iekaisumu elpceļos, paaugstinot astmas lēkmes iespējamību.

Izvairīties no saaukstēšanās vai gripas, vakcinēties

Saaukstēšanās un gripas vīrusi ir vieni no biežākajiem astmas uzliesmojuma cēloņiem, īpaši maziem bērniem. Regulāri lietotie astmas kontroles medikamenti var nespēt atvieglot saaukstēšanās vai gripas ietekmētus astmas simptomus. Elpceļu infekcijas izraisīti astmas saasinājumi var ilgt no vairākām dienām līdz nedēļām.

Lai arī nav droša veida, kā pasargāt sevi vai savu bērnu no saaukstēšanās vīrusiem vai gripas, veicot dažus profilaktiskus pasākumus, iespējams mazināt risku saslimt. Ir vairāki padomi, kā to paveikt:

• vakcinējies pret gripu,
• izvairies no saskares ar cilvēku, kurš ir inficējies,
• mazgā rokas, ja rokas nav nomazgātas, izvairies pieskarties acīm, degunam, mutei,
• nedalies ar personīgajiem higiēnas priekšmetiem un neaizdod savu inhalatoru nevienam citam,
• publiskās vietās vīrusa slimību uzliesmojumu laikā valkā sejas masku.

Katru gadu vakcinējies pret gripu, lai pasargātu sevi no slimības, kuras sekas var būt astmas saasinājums (un ne tikai). Astma palielina gripas komplikāciju, piemēram, pneimonijas, iespējamību, un tās dēļ var nonākt arī slimnīcā. Un vēl – ikvienam, kurš vecāks par 19 gadiem, reizi 5–10 gados jāsaņem pneimokoka vakcīna, jo astmas pacientiem ir arī lielāka iespēja saslimt ar pneimokoku izraisītu pneimoniju, kas ir izplatīts bakteriālās pneimonijas veids. Tāpat jāatceras laikus saņemt kombinēto vakcīnu, kas pasargās pret stingumkrampjiem, difteriju un garo klepu.

Samazināt alergēnu iespējamību

Neatkarīgi no tā, vai esi mājās, darbā vai ceļojumā, ir veidi, kā rīkoties, lai alerģiska reakcija neizprovocētu astmas lēkmi. Neuzturies vidē, kur ir dūmi vai atļauts smēķēt. Viesnīcā rezervē nesmēķētāju numuru. Ja vien iespējams, ceļojot ņem līdzi savu gultas veļu un spilvenu, jo īpaši, ja viesnīca piedāvā tikai spalvu vai dūnu spilvenus un segas. Tajos var mitināties putekļu ērcītes, kas ir viens no galvenajiem alerģiskas reakcijas izraisītājiem.

Aprunājies ar savu ārstu un farmaceitu par preparātiem, kas varētu mazināt alerģijas simptomus – tiem būtu jābūt gan mājas, gan ceļojumu aptieciņās. Iespējams, būs gana ar kādu bezrecepšu antihistamīnu līdzekli. Tādā gadījumā farmaceits ieteiks ērtāko un piemērotāko zāļu veidu, kam vajadzētu būt pa rokai līdz ar astmas medikamentiem.

Apsvērt specifiskas imūnterapijas iespēju ar alergēnu

Ja ārsts konstatē alerģiju, imūnterapija var palīdzēt novērst astmas lēkmes, kā arī astmas saasinājumus. Veicot specifisko imūnterapiju, ārsts ievada alergēnu injekcijas veidā. Laika gaitā organisms var “pierast” pie alergēna un vājāk uz to reaģēt, tādā veidā palīdzot mazināt arī astmas lēkmes.

Astmas medikamentus lietot pareizi

Ārsts, izrakstot valsts daļēji apmaksātos medikamentus, receptē norāda aktīvo vielu. Kompensējamais medikaments, ko farmaceits aptiekā izsniegs, iespējams, no reizes uz reizi var mainīties. Proti, tiem var būt dažādi ievadīšanas veidi, tie var būt gāzes vai pulverizatora dozatoros, var būt vēlama krājtelpa vai arī tie būtu lietojami arī bez tās. Ja vien ārsts nav izrakstījis konkrētu medikamentu, kura lietošanu esi apguvis ārsta vadībā, vaicā padomu farmaceitam, kurš palīdzēs apgūt jauno zāļu lietošanu vai arī pārliecināsies, ka esi labi sapratis ārsta rekomendācijas.

Ja ārsta izrakstītā astmas inhalatora sastāvā ir hormoni (glikokortikosteroīdi), pēc katras ieelpošanas reizes tie nonāk mutes dobumā uz gļotādas un zobiem. Šī iemesla dēļ mutes dobumā var attīstīties infekcija – piena sēne -, par ko liecina dzeltenīgas vai krēmkrāsas čūliņas uz gļotādas virsmas. Tāpēc pēc inhalatora lietošanas ieteicams mutes dobumu izskalot ar ūdeni vai pēc katras zāļu lietošanas iztīrīt zobus.

Lieto zāles, pat ja jūties labi. Vienmēr līdzi nēsā inhalatoru. Ja novēro simptomus, pārbaudi savu terapijas plānu, lai nekļūdītos zāļu lietošanā. Lēkmes laikā zināsi, kuras zāles palīdzēs un kad ir pienācis laiks piezvanīt ārstam.

Jāsazinās ar ārstu

Ja ir aizdomas par astmu, jo bieži ir klepus vai sēkšana, kas ilgst vairāk nekā dažas dienas, vai novērotas citas astmas pazīmes vai simptomi. Astmas agrīna ārstēšana var novērst elpošanas orgānu, tai skaitā plaušu bojājumus, un palīdzēt novērst stāvokļa pasliktināšanos laika gaitā.

Astmas kontrolei pēc diagnozes noteikšanas. Ja tev ir astma, sadarbojieties ar savu ārstu un farmaceitu, lai to kontrolētu! Rūpīga ilgtermiņa kontrole palīdz justies labāk katru dienu un var novērst dzīvībai bīstamu astmas lēkmi.

Ja astmas simptomi pastiprinās. Nekavējoties sazinies ar savu ārstu, ja jūti, ka zāles nemazina simptomus, vai ja tev biežāk jālieto inhalators! Nepārsniedz izrakstīto zāļu devu, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu, jo pārmērīga astmas medikamentu lietošana var izraisīt blakusparādības un pasliktināt stāvokli.

Astma ar laiku mēdz mainīties, tāpēc ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, lai pārrunātu simptomus un veiktu nepieciešamās korekcijas terapijā.