Artroze: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Locītavās var būt divu veidu problēmas – artrīti un artrozes. Artroze ir hroniska, deģeneratīva un progresējoša locītavu slimība, kuras rezultātā iet bojā skrimslis (kaulu virsmu pārklājums) un tam seko kaulu galu dilšana, savukārt atrīts ir iekaisuma rakstura izmaiņas. Artroze raksturīga galvenokārt pusmūža cilvēkiem, bet artrīts var piemeklēt jebkurā vecumā.
Cēloņi
Artroze ir saistīta ar destruktīviem procesiem locītavas skrimslī un izmaiņām locītavas struktūrā. Šīs saslimšanas cēloņi var būt dažādi nelabvēlīgi faktori, kuru rezultātā tiek bojāti locītavas skrimšļi, locītavas somiņa, kā arī traucētas locītavas funkcijas. Bojātos audus vēlāk nomaina mazāk izturīgi audi, turklāt ar laiku mainās arī locītavas forma.
Biežākie artrozes cēloņi ir piedzimti skeleta attīstības traucējumi, piemēram, gūžas locītavas displāzija, greizā vai plakanā pēda, apakšstilba kaulu izliekumi, kuru dēļ atsevišķas locītavu virsmu vietas tiek nevienmērīgi noslogotas. Bojājums var palikt nemanīts līdz brīdim, kad skrimslis ievērojami nolietojas un vairs nespēj pasargāt locītavas kaulus no tiešas savstarpējas saskares.
Tāpat artrozi var izraisīt nepareizi saauguši kauli pēc lūzumiem, dažādas locītavu traumas, tai skaitā arī atkārtotas, un sīki, regulāri bojājumi; arī pārslodze, kas jo sevišķi raksturīga smaga un ilgstoša darba veicējiem, sportistiem, akrobātiem, kā arī locītavu iekaisumi. Artrozes veidošanos veicina arī intoksikācija un bieža, ilgstoša locekļu atvēsināšana. Visbiežāk gados veci cilvēki saskaras ar kāju locītavu – potīšu, ceļa un gūžas artrozi.
Simptomi
Slimība sākas nemanāmi, pakāpeniski, tomēr tajā pašā laikā tā ir neatgriezeniska. Slimās locītavas skrimšļa kārta kļūst plānāka, zem tās esošā kaula locītavas virsmas malās veidojas izaugumi jeb osteofīti. Dažādas artrozes formas izšķir pēc procesa lokalizācijas (piemēram, koksartroze gūžas locītavā, spondilartroze mugurkaula starpskriemeļu locītavās, gonartroze ceļa locītavā), kā arī pēc šīs slimības radīto traucējumu rakstura (dažādas deformējošās artrozes formas, kompensētā artroze, subkompensētā artroze, dekompensētā artroze).
Deformējošās artrozes galvenais simptoms ir sāpes, kas rodas, pēc ilgstoša miera stāvokļa atkal uzsākot kustības; ar laiku sāpes pierimst, tomēr atkal pastiprinās, ja fiziska piepūle ieilgst. Sāpes var parādīties arī laikapstākļu maiņas gadījumā. Var rasties arī kustību traucējumi.
Smagos gadījumos var veidoties locītavas fibrozā ankiloze – pastāvīgs un pilnīgs locītavas nekustīgums, ko rada kaulaudu saaugums. Mainoties locītavu virsmai, mainās arī locekļu ass virziens, piemēram, ceļa locītavas artrozes dēļ var rasties kāju deformācijas.
Ārstēšana
Artrozi diemžēl nav iespējams pilnībā izārstēt, jo locītavas bojājums pakāpeniski turpināsies, tomēr ar šo saslimšanu var iemācīties sadzīvot. Vairumā gadījumu ārstēšanas pamatprincips ir locītavu atslodze.
Kāju locītavu artrozes gadījumā jāsamazina ķermeņa masa, ievērojot diētu. Ja sāpes ir stipras, locītavu atslogošanai dažkārt var lietot palīgatbalstu – spieķi vai kruķi. Pielieto siltuma procedūras, jo tās palielina asiņu pieplūdi, uzlabo vielmaiņu, veicina hroniska iekaisuma perēkļu likvidāciju, kā arī mazina muskuļu saraušanos, līdz ar to palielinot locītavas iespējamo kustību apjomu un mazinot spiedienu uz tās virsmām.
Ārstēšanā tiek pielietota arī ultraskaņa, diadinamiskās strāvas, īsviļņu diatermija un elektroforēze; smagākos gadījumos veic apstarošanu ar rentgenstarojumu. Lai novērstu sāpes, kas rodas, veicot kustības, locekli dažkārt nepieciešams imobilizēt. Smagākos gadījumos, piemēram, gūžas vai ceļa locītavas artrozes gadījumā jāveic operācija.