Aizvadīts vēl viens gads, kura laikā onkoloģijas jomā notikušas dažas būtiskas pārmaiņas. Labs ieviesums ir tā sauktais "zaļais koridors". Līdz ar tā darbību audzis pacientu skaits, kas savukārt aktualizējis vairākas ilgstoši nerisinātas problēmas - medicīnas personāla un mūsdienīgas efektīvas terapijas pieejamības ierobežotību.

Par situāciju onkoloģijas jomā plašāk stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs asociētais profesors Jānis Eglītis.

"Zaļais koridors" aktīvi darbojas kopš aizvadītā gada oktobra. Ja veiktais izmeklējums parāda, ka ir pamatotas aizdomas par veidojumu krūts dziedzerī pacientei, ģimenes ārsts var telefoniski pierakstīt sievieti rindā pie ķirurga, kas specializējies krūts slimību diagnostikā un ārstēšanā. Pacients nokļūst pie onkologa vēlākais desmit darba dienu laikā, kā arī viņam tiek veikti visi nepieciešami izmeklējumi.

Nenoliedzami tas ir labs sākums, lai šo jomu sakārtotu, taču liels jautājums ir par tiem krūts vēža pacientiem, kuri pabeiguši ārstēšanas kursu un tagad viņiem nepieciešama speciālistu uzraudzība, kas ietver arī dažādu izmeklējumu regulāru veikšanu. Pat, ja pastāv aizdomas par audzēja atkārtotu aktivitāti, šie pacienti pašreiz nevar izmantot "zaļā koridora" priekšrocības. Domāju, ka tuvākajā laikā tiks rasts risinājums šai problēmai, lai mēs arī šos cilvēkus varētu izmeklēt prioritārā kārtā, jo vēža gadījumā laiks nav mūsu draugs.

Statistika liecina, ka pat tām sievietēm, kurām krūts vēzis diagnosticēts agrīni un kuras saņēmušas pilnvērtīgu ārstēšanu, pastāv risks slimības progresijai. Līdz ar to, ja cilvēkam ir sūdzības vai pasliktinājušies audzēju marķieri, mums vajadzētu iespējami ātrā laikā censties noskaidrot iemeslu, kāpēc tas tā ir. Pēc būtības krūts vēzis ir sistēmiska saslimšana. Protams, mēs darām visu, lai tā neatgrieztos, bet garantijas nav, tāpēc arī slimības progresijas gadījumā jābūt pieejamai ātrai pilnvērtīgai diagnostikai un, ja nepieciešams, sekojošai terapijai.

Vēl man noteikti gribas atgādināt par skrīninga programmu. Pieejamie dati liecina, ka atsaucība no sievietēm joprojām ir maza un viņas neizmanto piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Ir dažādas idejas un iestrādes, kā šo procesu uzlabot, un cerams tas viss nonāks līdz reālam risinājumam tuvākajā laikā. Pozitīvi ir tas, ka Slimību profilakses un kontroles centra paspārnē tiks izveidota skrīninga programmu vadības grupa.

Ja runājam par medikamentiem krūts vēža terapijas nodrošināšanai valstī, gada laikā nekas būtiski nav mainījies. Toties pasaulē un Eiropā pēdējā gada laikā pieejams jaunās paaudzes medikaments, kas ir efektīvs metastātiska hormonu receptoru pozitīva krūts audzēja gadījumā. Kā jaunās paaudzes zāles, tās ir dārgas un tikai reta sieviete var atļauties tās nopirkt, taču realitāte ir tāda, ka šāda tipa (hormonreceptoru pozitīvi) ir aptuveni 60% no visiem ļaundabīgajiem krūts audzējiem, un iespējamas slimības progresijas gadījumā šis medikaments ir efektīvs. Jautājums, kad valsts varēs atļauties to kompensēt?

Acīmredzot vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Manuprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir diezgan apšaubāms, jo tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam - cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai izārstētu pacientu.

Tāpat līdz šim nav atrisināts jautājums par rekonstruktīvajām krūts operācijām. Pašreiz Ministru kabinetā saskaņošanai ir noteikumi, kuros ietverti arī grozījumi par piemaksām personālam, kas piedalās sarežģītās, garās operācijās onkoloģijā. Varbūt papildus finansēto operāciju sarakstā tiks iekļautas arī atsevišķas krūts dziedzeru operācijas, tostarp tādas, kas saistītas ar rekonstrukciju onkoloģiskas saslimšanas gadījumā.

Ir tapis "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam". Ja šī plāna ietvaros paredzētie naudas līdzekļi tiks piesaistīti un plānu ieviesīs, tad situācijai onkoloģijas jomā valstī vajadzētu uzlaboties. Tostarp arī krūts vēža pacientiem. Jautājums, vai šī plāna ietvaros paredzēts atvēlēt finansējumu arī inovatīvu medikamentu kompensācijai?

Gribu teikt, ka Latvijā būtu daudz vairāk jākoncentrējas uz agrīnu diagnostiku un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimālu izmantošanu, kā arī nepieciešama jaunās paaudzes izglītošana šajos jautājumos. Tāpat mums beidzot jādod atbilde uz jautājumu - ko darīt tiem pacientiem, kuriem atklāta onkoloģiska saslimšana tagad? Kā viņi var saņemt iespējami optimālu jeb labāko ārstēšanu dotajā brīdī?

Protams, arī jaunie medikamenti nav panaceja, tie negarantē izārstēšanu, bet, ja runājam par mērķterapijas zālēm, tad tās savu efektivitāti pierādījušas praksē, un rezultāti ir labi un ilgstoši. Jā, izmaksas ir lielas, bet rezultāti arī ir labāki, un runa jau ir par cilvēka dzīvi un tās kvalitāti.

Pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants - pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 - 11500 cilvēkiem. Krūts vēzis ir viens no tipiskiem rietumu civilizācijas audzēju veidiem, tāpēc sievietēm tā ir biežākā onkoloģiskā saslimšana, kā arī biežākais nāves iemesls reproduktīvā vecumā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā.

Diemžēl Latvijā sistēmiskajā (medikamentozajā) ārstēšanā esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.

Drīz Latvija var kļūt par vienu no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas turpina paļauties uz zālēm un ārstēšanas shēmām, kas radītas pirms 10-15 gadiem. Tāpēc ir svarīgi ieviest praksē programmu, kurā noteikts, kādā laika periodā sasniedzam vajadzīgo līmeni un ieviešam jaunas ārstēšanas tehnoloģijas un medikamentus. Onkoloģijā jau gadiem tiek atlikta mūsdienīgu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā finansējuma trūkuma dēļ. Ir pēdējais laiks kaut ko mainīt!

Foto: LETA