Arī Māsu asociācija ceļ trauksmi par zemā atalgojuma radītajām sekām uz cilvēkresursu nodrošinājumu
Rīga, 4.sept., LETA. Pēdējā desmitgadē Latvijā strauji samazinājies māsu skaits, kas lielā mērā saistīts ar šīs profesijas pārstāvju zemo atalgojumu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska.
Raiska norādīja, ka 2008.gadā Latvijā bija ap 12 000 māsu, bet patlaban strādā apmēram 8500. "Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem Eiropas Savienībā," apgalvoja Raiska.
Viņa norādīja, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā "Māszinības" tiek aizpildītas, kaut kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi - ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 - 600 māsām gadā. Raiskas ieskatā, tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās un citās valstīs, šādi ik gadu zaudējot simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt.
Valsts ieņēmumu dienesta dati par 2018.gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbavietā, ap 600 - divās darba vietās un daži desmiti - trijās. "Darbs vienā darbavietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus - ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams," paziņoja asociācijas vadītāja.
Viņa norādīja, ka tieši zemā atalgojuma dēļ daļa māsu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbavietās. Tas savukārt nozīmē optimālus mēneša ienākumus un "nulli brīvā laika", piebilda Raiska, norādot, ka bieži gadās, ka darbavietas ir dažādās pilsētās, kā rezultātā liela daļa laika aiziet arī ceļā.
Raiska norādīja, ka nereti māsām aizņemtības dēļ par kopīgu laiku ar ģimeni, hobijiem un pienācīgu atpūtu nākoties aizmirst, savukārt māsas, kuras "ziedo sevi trim darbavietām", visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. "Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem - tajā paliek māsiņas, kurām tas ir sirds darbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā," pauda Māsu asociācijas vadītāja.
Viņa atminējās, ka Latvijā māsu atalgojums ir gadiem pārrunāts problēmjautājums, un lēmējvara atzinusi, ka situācija ar māsu trūkumu ir kritiska, ka tā jārisina un jārod iespējas atalgojumu palielināt. Vienlaikus, kā norāda Raiska, līdz risinājumam arvien neesot sanācis nonākt, un pēdējo desmit gadu laikā atalgojuma palielinājums esot pazudis sarunās, netiekot līdz reālai rīcībai. Atalgojuma palielināšana nozarē gan tika sākta jau ar šo gadu - no gada sākuma visu ārstniecības personu, tostarp māsu, atalgojums tika palielināts par 20%.
Pēc Raiskas paustā, situācija ar māsu nodrošinājumu kļuvusi ļoti kritiska, tāpēc nepieciešams palielināt šīs profesijas pārstāvju atalgojumu, celt profesijas prestižu un paplašināt integrācijas iespējas nozarē.
Māsu asociācijas vadītāja norādīja, ka uz māsas profesiju Latvijā sabiedrība raugās kā uz izpildītāja darbu, un šo sabiedrisko domu veicinājis gan gadiem neatrisinātais atalgojuma jautājums, gan tam sekojošs māsu trūkums, kā arī sertifikācijas jautājums, kas ļoti ierobežo māsas iespējas integrēties nozarē.
Pārstāvot asociāciju, pieredzes apmaiņā Raiska viesojusies dažādās valstīs, regulāri iepazīstos ar virkni pētījumu un publikāciju. "Citviet Eiropā ne vien māsu atalgojums ir daudzkārt lielāks, bet atšķiras arī skatījums uz profesiju - tur uz māsu skatās kā uz speciālistu, kā uz konsultantu, ne kā uz izpildītāju. Ārvalstīs māsām ir arī lielākas integrācijas iespējas nozarē - profesijai noteikts plašāks kompetenču saraksts, uz ko jātiecas arī Latvijā," stāstīja Raiska.
Kā ziņots, patlaban budžeta veidošanas procesā izskanējis, ka mediķu atalgojuma palielinājums varētu nenotikt solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes informēja, ka koalīcijai iepriekš piedāvāti divi budžeta projekti, balstoties uz fiskālo telpu aptuveni 150 miljonu eiro apmērā. Šajā budžeta projektā 25 miljoni eiro bijuši paredzēti neatkarīgajām institūcijām un sabiedriskajiem medijiem, bet 127 miljoni eiro - mediķu un pedagogu algām, sacīja Viņķele, kura šo projektu atbalstījusi. Tomēr šis projekts neesot guvis atbalstu pārējo valdību veidojošo partiju vidū.
Ministre sacīja, ka otrs budžeta projekts, ar kuru patlaban strādā koalīcija, paredz finansējumu 150 miljonu eiro apmērā sadalīt pa visām ministrijām. Tas nozīmētu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai tiktu atvēlēti tikai 45 miljoni eiro, kas nav pat puse no mediķiem solītā finansējuma.
Viņķele šodien par aktuālajām diskusijām informēja valdības sociālos partnerus, kuri atbalstījuši Veselības ministrijas (VM) prioritātes un apņēmušies "skaidri un strikti" norādīt valdībai un koalīcijai kopumā, ka tām ir saistoši pašu pieņemtie lēmumi saistībā ar veselības aprūpes finansējumu. Pērn atbalstītie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz, ka veselības aprūpes budžets 2020.gadā nedrīkst būt mazāks par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mediķu algām jāparedz papildu 120 miljoni eiro.
Sociālie partneri ir pārliecināti, ka nākamā gada valsts budžetā rast solītos 120 miljonu eiro mediķu atalgojuma palielināšanai ir iespējams. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem uzsvēra, ka risinājums, kurā mediķu algām tiktu paredzēti tikai 45 miljoni eiro, valdības sociālajiem partneriem nav pieņemams.
"Tiesiskā valstī, veidojot budžetu, vispirms jāievēro likumā paredzētās garantijas, bet par pārējām pozīcijām diskusijām jābūt pēc tam. Tāds šodien bija arī NTSP apakšpadomes lēmums - pirmkārt, atbalstīt VM iesniegtās prioritātes un tām nepieciešamo finansējumu, kas atbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Otrkārt, aicināt valdību, veidojot budžetu, ievērot to, ko valdība apņēmusies savā valdības deklarācijā un rīcības plānā, proti, izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas," sacīja Keris.
