Aptauja: Vairāk nekā 70% vecāko klašu skolēnu izmēģinājuši cigaretes vai to alternatīvas
Pēc kustības “Latvijas Bērni bez cigaretēm” iniciatīvas veikta socioloģiskā aptauja vidusskolās, kurā secināts, ka 72% vecāko klašu skolēnu izmēģinājuši klasiskās cigaretes vai to alternatīvas – elektroniskās cigaretes un saltus.
Kustības “Latvijas Bērni bez cigaretēm” iniciatore un biedrības “BērnuDraugi” vadītāja Iveta Ziemele: “Jaunieši visvairāk ir pakļauti atkarību riskiem, jo vieglāk iesaistās jaunu lietu pamēģināšanā. Daudzi vecāki nesaprot vienu likumu – ja paši neparūpēsies par savu bērnu, tad par viņu parūpēsies iela. Galvenā motivācija to darīt ir cenšanās pieņemt jauniešu kompānijās noteiktos stilīguma standartus vai imitēt savus vecākus, kas to dara. Tomēr varam secināt, ka klasisko cigarešu popularitāte ar katru jauno paaudzi mazinās, kas ir svarīgi nākotnē dažādu slimību risku kontekstā. Vienlaikus parādās lielāka interese par klasisko cigarešu alternatīvām, jo to popularitāte pieaug pasaulē.”
Cigaretes jauniešu apziņā ir pieaugušo simbols – tā ir statusa lieta. Visi aptaujātie jaunieši atzina, ka klasiskās cigaretes ir kaitīgas veselībai, bet tomēr tās izmēģina. Tikai 15% atzina, ka smēķē cigaretes diezgan regulāri. Savukārt dažreiz “tusiņos” – katrs otrais. 35% no tiem, kas ir savulaik pamēģinājuši, to ir pārtraukuši darīt.
Uz jautājumu, kur iegūst līdzekļus cigarešu vai to alternatīvu iegādei, jaunieši kā biežāko finanšu avotu min kabatas naudu, ko dod vecāki.
“Klasiskās cigaretes jauniešiem vairāk nāk mantojumā no vecākiem – kāds no vecākiem smēķē mājās un tad bērns šo tradīciju ienes savu jauniešu kompānijā. Pieredzes stāsti liecina, ka daļa bērnu izmēģinājuši smēķēšanu jau agrajās klasēs – pat sākumskolā. Alternatīvo produktu popularitātes pieaugumu bērni skaidro ar to, ka tās, viņuprāt, ir mazāk kaitīgas veselībai, kā arī neizraisa nepatīkamas smakas un nedara kaitējumu apkārtējiem – pasīvās smēķēšanas riskus, kā arī var veiksmīgāk noslēpt to darīšanu skolā,” norāda Iveta Ziemele.
Kustības vadītāja atzīst, ka veselas paaudzes jau ir uzaugušas ar cigaretēm, zinot par to kaitīgumu un negatīvo ietekmi uz veselību. Viņa atzīst, ka onkoloģija ir otrs visbiežāk sastopamais mirstības cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Tieši plaušu vēzis ir galvenais no visiem vēža paveidiem, ik gadu aiznesot līdzi ap 950 cilvēku dzīvības. Cīņa pret vēzi pasludināta par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm, un arī Latvijai ir jādomā radikālāki soļi, lai mazinātu smēķētāju skaitu un pavisam samazinātu starp jauno paaudzi.
Šajā jomā drosmīgu soli ir spērusi Jaunzēlande, kurā parlaments ir nobalsojis par cigarešu tirdzniecības aizliegumu bērniem, kas dzimuši pēc 2004. gada. Līdzīgu priekšlikumu ir paudis arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs, kas aicina arī Latvijai sekot šim piemēram un ir sagatavojis priekšlikumu aizliegt tirgot cigaretes un alternatīvas pēc 2008.gada dzimušajiem.
Aptaujā piedalījās 586 skolēni vecumā no 16 – 18 gadiem no 14 Latvijas skolām – vidusskolām un profesionālās ievirzes skolām. Aptauja veikta šī gada aprīlī.
Atkarība no cigaretēm ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, ko visbiežāk rada onkoloģiskas saslimšanas un citas slimības. Nesen izveidotās bērnu vecāku kustības “Latvijas bērni bez cigaretēm” viens no mērķiem ir kopā ar citām līdzīgām organizācijām ārvalstīs pētīt un analizēt cigarešu atkarības iemeslus un arī citu valstu pieredzi, kā to mazināt gan jauniešu, gan jau pieaugušo vidū, vēlāk sekmējot šo labo prakšu pārņemšanu arī Latvijā. Atkarība no cigaretēm ir viena no postošākajām atkarībām Latvijā, un cīņā ar to Latvijai nav vairs taustāma progresa pēdējos desmit gadus.
