Aptauja: Uztura bagātinātājus Latvijā lieto katrs otrais iedzīvotājs
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% – dažkārt, 9% – reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu), 33% uztura bagātinātājus ikdienā nelieto, bet vēl 14% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Visbiežāk lietotie uztura bagātinātāji ir D vitamīns (44%), magnijs (26%), zivju eļļa (22%), C vitamīns (22%) un B grupas vitamīni (20%), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.
Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka uztura bagātinātājus biežāk lieto sievietes. Vīriešu vidū uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lieto 10% aptaujāto, bet sieviešu vidū šis rādītājs ir 17%. Interesanti, ka biežāk uztura bagātinātājus lieto iedzīvotāji ar augstāko izglītību – viņu vidū tos ikdienā regulāri lieto 16%, kamēr respondentu grupā ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 10%, bet pamatizglītību ieguvušo respondentu vidū uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lieto 6%.
Kad būtu vēlams lietot?
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka uztura bagātinātāji būtu jālieto gadījumos, kad ir vienveidīgs un nesabalansēts uzturs, kā arī, ja ikdienā ir paaugstināta fiziskā vai garīgā slodze un ar uzturu nav iespējams uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Tāpat uztura bagātinātājus ieteicams lietot veģetāriešiem un vegāniem. Skaidrojot, kāpēc biežāk uztura bagātinātājus lieto sievietes, ārste norāda, ka kopumā tam nav konkrēta pamatojuma, tomēr novērojama tendence, ka kopumā sievietes vairāk rūpējas par veselību, biežāk vēlas uzlabot savu ārējo izskatu, ādas, matu, nagu stāvokli un, visticamāk, tāpēc uztura bagātinātājus lieto biežāk nekā vīrieši.
Dažādi uztura bagātinātāji ir jālieto atšķirīgos dienas laikos. Uztura bagātinātājus, kas ir stimulējoši un dod enerģiju, labāk lietot no rīta, bet nomierinošos – vakarā. Ir uztura bagātinātāji, kas jālieto tukšā dūšā, tāpēc tos vēlams lietot no rīta. Ir arī tādi uztura bagātinātāji, kam visu devu nevar lietot reizē, tāpēc deva jādala un uztura bagātinātājs jālieto vairākas reizes dienā. Pirms uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jāizlasa instrukcija, lai uzzinātu, kā tos pareizi lietot un kurā dienas laikā.
Ko ņemt vērā pirms lietošanas?
Uzsākot uztura bagātinātāju lietošanu, vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu un izpētīt to sastāvu. Noteikti nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos. Uztura bagātinātājus labāk iegādāties aptiekās, bet, ja iegādājas internetā, noteikti jāpārliecinās, vai uztura bagātinātājs ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā, lai zinātu, vai tā lietošana ir droša. Pirms uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jāizlasa to lietošanas instrukcija, lai zinātu, kādas devas jālieto. Minētie ieteikumi īpaši attiecas uz grūtniecēm un hroniskajiem pacientiem, jo, lietojot tos "uz savu galvu", tie var nodarīt lielu kaitējumu. Grūtniecēm svarīgi uzņemt pilnvērtīgu sabalansētu uzturu, tomēr papildus ar uztura bagātinātājiem bieži vien ir jālieto folijskābe, dzelzs, D vitamīns u. c. Tomēr pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu.
Kā zināt, kas ir vajadzīgs?
Pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk lieto D vitamīnu. Ģimenes ārste skaidro, ka Latvijā ģeogrāfisku un arī citu iemeslu dēļ visbiežāk ir tieši D vitamīna deficīts. Tāpēc lielākajai daļai pacientu D vitamīns ir jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Izplatītākie magnija trūkuma signāli ir krampji, muskuļu spazmas, pārmērīgs nogurums, trauksme un galvas reiboņi. Zivju eļļa tiek lietota ādas, matu un nagu stāvokļa uzlabošanai, kā arī imunitātes stiprināšanai. C vitamīns – imunitātes stiprināšanai un vieglākai slimību norisei. B grupas vitamīni – veģetāriešiem un vegāniem, kā arī pacientiem, kuriem ir nespēks, bezmiegs un nomāktība. Kalcijs bieži vien ir jālieto senioriem un osteoporozes pacientiem, savukārt dzelzs visbiežāk papildus jāuzņem veģetāriešiem un vegāniem, kā arī grūtniecēm un sievietēm reproduktīvajā vecumā, ja ir pastiprināta menstruālā asiņošana.
Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūlijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
