Aptauja: Trauksmi vai panikas lēkmi pērn izjutuši 44 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju
Desmitā daļa iedzīvotāju savu psihisko veselību pēdējā gada laikā vērtē kā sliktu. Savukārt trauksmi vai panikas lēkmi izjutuši 44 % – tā atklāts jaunākajā “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā. Līdzīgā aptaujā 2022. gada martā šādi atbildējušo skaits bija divas reizes lielāks – 90 %.
Aptaujas rezultāti liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojušas trauksmi vai panikas lēkmi. Dati arī atklāj tendences dažādās vecuma grupās. No tiem, kuri pēdējā gada laikā izjutuši trauksmi, vairāk nekā puse jeb 55 % ir gados jaunie vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Turpretī vecākās paaudzes iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem ar trauksmi vai panikas lēkmēm saskārušies ievērojami retāk – 32%.
Uz jautājumu “Kā jūs vērtējat savu psihisko veselību pēdējā gada laikā?” 46% respondentu atbildēja “labi”, trešdaļa aptaujāto izvēlējās atbildi “viduvēji”, savukārt vairāk nekā desmitā daļa atbildējušo atzina, ka viņu psihiskā veselība bijusi slikta. No pēdējiem biežāk tā norādījuši gados Rīgā dzīvojošie, gados jaunākie un cilvēki ar zemākiem ienākumiem.
Profesors Māris Taube, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra “Veldre” vadītājs: “Kā rāda aptaujas rezultāti, kaut arī trauksmes līmenis sabiedrībā kopš 2022. gada ir būtiski samazinājies, tomēr tas joprojām saglabājas augsts. Īpaši satraucoši, ka trauksme ir izplatītāka jauniešu vidū. Iespējams, ka dati uzrāda cilvēku nedrošību neskaidrajā un trauksmainajā pasaulē. Pieļauju, ka daļa sabiedrības ir notrulinājusies ilgstošas un hroniskas spriedzes dēļ, samierinājusies, uztverot trauksmi kā normālu ikdienas pavadoni (par ko liecina trauksmes mazināšanās 2024. gadā), taču tā nevajadzētu būt. Jāatgādina, ka hronisks stress psihiskai veselībai ir ļoti bīstams un rada sekas vēlākos dzīves posmos.”
Aptaujā noskaidroti arī faktori, kurus iedzīvotāji uzskata par svarīgākajiem psihiskās veselības un emocionālās labsajūtas uzturēšanai ikdienā. Visbiežāk norādītie ir pilnvērtīga atpūta, labvēlīgas attiecības ģimenē un regulāras fiziskās aktivitātes. Ievērojami retāk minēti nomierinošu preparātu lietošana un atteikšanās no alkohola un/vai apreibinošām vielām.
Trauksmes mazināšanai nepilna ceturtā daļa aptaujāto ikdienā lieto uztura bagātinātājus ar nomierinošu iedarbību un dabiskas izcelsmes preparātus. Vēl 14 % aptaujāto lieto ārsta nozīmētus medikamentus. Līdzīgi kā 2022. gadā veiktajā aptaujā – trauksmes mazināšanai sievietes gandrīz divas reizes biežāk nekā vīrieši izvēlas lietot nomierinošus līdzekļus. Aplūkojot trauksmes izplatību saistībā ar nodarbošanos, secināts, ka visbiežāk tā skārusi darba meklētājus, studentus, kā arī tos, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. No aptaujātajiem 10 % bija grūti pateikt, vai pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši trauksmi vai panikas lēkmi.
“Mēness aptieka” reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta 2025. gada janvārī visā Latvijā, aptaujājot 1358 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Aktualizējot mentālās veselības nozīmību, februārī “Mēness aptieka” sadarbībā ar nozares ekspertiem un organizācijām aizsākusi Mentālās veselības mēnesi, organizējot informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrībā.
