Aptauja: No veselības viedokļa pārāk maz – tikai 18% vasarā pilnībā izmantojuši ikgadējo atvaļinājumu
Līdz augusta sākumam tikai 18% darba ņēmēju bija izmantojuši mēnesi vai vēl ilgāku ikgadējo atvaļinājumu, noskaidrots „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktajā aptaujā. Savukārt 19% no aptaujātajiem atvaļinājumā vēl nav bijuši.
Mēnesi garu vai ilgāku ikgadējo atvaļinājumu izmantojuši 16% vīriešu un 20% sieviešu. Vecumā no 18-29 gadiem tik ilgā atvaļinājumā devušies vismazāk respondentu – tikai 16%. Vismazāk tik ilgi atpūtušies Zemgales iedzīvotāji – tikai 15%, bet attiecīgi Pierīgas visvairāk – 22%.
“Strādājošiem cilvēkiem ikgadējais atvaļinājums ir ļoti svarīgs, lai organisms gan fiziski, gan emocionāli atpūstos. Mēnesi gara atpūta tieši vasarā Latvijas strādājošajiem aizvien ir populāra, jo šādi varam labāk izbaudīt gada silto laiku, pavadīt laiku dabā, upju, ezeru, jūras tuvumā, sportot, doties pārgājienos u. tml. Diemžēl straujā ikdiena, krīzes izraisītā ietekme uz profesionālo darbību, kā arī dažādas darba devēju vajadzības ne visiem šādas iespējas sniedz. Daudzi gada griezumā atvaļinājumam izvēlas citu laika sadalījumu. Piemēram, netrūkst arī atpūtas ziemā cienītāju vai to, kuri atvaļinājumu pieskaņo skolēnu brīvlaikiem pavasarī un rudenī. Popularitāti gūst arī atvaļinājuma dienas sadalīt tā, lai katru nedēļu brīvdienas sāktos piektdienā. Mans ieteikums ir, ka atvaļinājumam nevajadzētu būt īsākam par divām nedēļām. Tas saistīts ar to, ka īsākā laikā cilvēks nespēj pietiekami kvalitatīvi atpūsties, un daudziem intensīvais darba režīms rada nopietnus izdegšanas sindroma un ar to saistīto veselības problēmu draudus,” situāciju raksturo „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte Inga Orleāne, internās medicīnas speciāliste, VCA "Aura" Dienas stacionāra vadītāja, kurai darba praksē pēdējā laikā bieži nācies saskarties ar pacientiem, kuriem atpūtas trūkuma dēļ nācies mainīt savus mācību, darba un ikdienas plānus, jo saskārušies ar nepārtrauktas darba slodzes izraisītām veselības problēmām.
Divas līdz trīs nedēļas šovasar bijis populārākais laika posms, cik ilgi Latvijas iedzīvotāji bijuši ikgadējā atvaļinājumā. Šādi atpūtušies 29% no aptaujātajiem respondentiem, no kuriem visvairāk – 40% ir vecumā no 40-49 gadiem. Visvairāk no respondentiem, kuri bijuši atvaļinājumā 2-3 nedēļas, dzīvo Rīgā, Pierīgā un Zemgalē.
12% aptaujāto norādījuši, ka izmantojuši nedēļu garu vai pat īsāku atvaļinājumu – šādu respondentu visvairāk ir vecuma grupā no 50-59 gadiem jeb 19%. Ja Rīgā un Pierīgā tik īsu atpūtu izmantojuši 15% respondentu, tad Vidzemē tikai 3%.
Atvaļinājumā nav bijuši 19% respondentu, no kuriem vairāk ir vīrieši – 21% un 17% sievietes. No tiem, kuri nav atpūtušies atvaļinājumā, visvairāk – 25% dzīvo Latgalē, 20% šādu respondentu ir gan Vidzemē, gan Zemgalē, 19% Kurzemē un Rīgā, bet vismazāk 14% dzīvo Pierīgas.
Vēl 25% atbildējuši, ka nestrādā, līdz ar to atvaļinājumu neizmanto. Visvairāk – 46% šādu respondentu ir vecākajā respondentu grupā, kuri ir vecumā no 60-74 gadiem, savukārt 18-29 gadu vecuma grupā 25%.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada augustā visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
