Aptauja: Mazāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju pietiek laika aktivitātēm ārpus darba
Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka piekrīt apgalvojumam: “Man pietiek laika aktivitātēm ārpus darba”, vēl 31% norādījis, ka drīzāk piekrīt, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Vīrieši nedaudz mazāk kā sievietes izjūt laika trūkumu, lai iesaistītos aktivitātēs ārpus darba. Laika aktivitātēm ārpus darba pietiek galvenokārt iedzīvotājiem vecumā no 30-39 gadiem un Zemgalē, Pierīgā dzīvojošajiem.
“Aptaujā 14% respondentu atzīst, ka viņiem nepietiek laika aktivitātēm ārpus darba, vēl 28% norādījuši, ka drīzāk nepiekrīt apgalvojumam: “Man pietiek laika aktivitātēm ārpus darba”, un šāda situācija noteikti attiecas arī uz veselības kvalitāti. Darba un privātās dzīves balanss ir ļoti svarīgs, jo, ja tas ir samērīgs, iegūst gan cilvēks, gan darbavieta. Mans darbs aptiekā prasa ne tikai zināšanas un psiholoģisko sagatavotību, bet arī labu fizisko formu. Cik vien ir iespējas, mudinu ne tikai citus rūpēties par fizisko izturību, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, bet arī pati dejoju tautas deju kolektīvā “Madara”. Organizēju savu laiku tā, lai pēc darba nedēļā 2-3 reizes piedalītos mēģinājumos, ar kolektīvu arī aktīvi koncertēju, kā arī piedalījos aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos. Dejā ir tik liels prieks un enerģija! Dejojot aizmirstu par visām problēmām. Taču tas ir arī nopietns darbs un atbildība, jo koncertu ir daudz. Mēģinājumi dažkārt beidzas vēlu, tie notiek ne tikai darbdienās, bet arī brīvdienās. Nereti kolēģes brīnās, kā man tam atliek laika un spēka, bet tas ir mans enerģijas avots. Fiziski esmu piekususi, taču emocionāli – uzlādējusies, jo enerģija vairo enerģiju,” savā pieredzē dalās “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
“Līdzsvars darba un privātās dzīves aktivitātēs veicina ne tikai mūsu fizisko, bet arī psihisko veselību. Pastāvīga spriedze darbā bez pietiekama laika atpūtai un aktivitātēm ārpus darba var izraisīt pārmērīgu stresu un tā rezultātā fiziska un emocionāla izsīkuma stāvokli — izdegšanu. Neraugoties uz saspringtu darba grafiku, spēja pārslēgties un domāt par personīgajām interesēm, kā arī ļauties vaļaspriekiem, palīdz stresu mazināt. Savukārt laiks, ko veltām ģimenei, draugiem un sev, uzlabo savstarpējo attiecību kvalitāti, stiprinot mūsu sociālos sakarus, kas ir ļoti svarīgi mūsu psihiskās veselības uzturēšanai,” norāda klīniskā un veselības psiholoģe Veselības centru apvienībā Jekaterina Vintere.
31% respondentu norādījis, ka drīzāk piekrīt apgalvojumam: “Man pietiek laika aktivitātēm ārpus darba” – vecumā no 18-49 gadiem tādu vidēji ir 33-36%, vecākās grupās nedaudz mazāk. Visvairāk pozitīvu atbilžu uz šo jautājumu snieguši Rīgas (35%), Pierīgas (32%), Latgales (32%) iedzīvotāji.
Apgalvojumam “Man pietiek laika aktivitātēm ārpus darba” drīzāk nepiekrīt 28% aptaujāto un visvairāk vecuma grupā no 50-59 gadiem – 34%, iedzīvotāji no 40-49 gadiem šādi atbildējuši 32%, pārējās vecuma grupās mazāk. To, kuri drīzāk nepiekrīt, ka laika aktivitātēm ārpus darba būtu pietiekami, visvairāk 32% dzīvo Kurzemē un 31% Zemgalē, Latgalē un Vidzemē tikai 23% ir šādi atbildējuši.
Pilnībā nepiekrīt 14% no aptaujas dalībniekiem, ka laika aktivitātēm ārpus darba būtu pietiekami, un šeit visvairāk šādas atbilžu autori ir gados jaunākie no 18-29 gadiem – 19%, kā arī iedzīvotāji no Latgales – 17%, Vidzemes – 15%, Kurzemes – 15%.
9% bijis grūti pateikt, vai viņiem pietiek laika aktivitātēm ārpus darba, vēl 9% atbildējuši, ka nestrādā.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gada oktobrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz sešiem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.
