Aptauja: Lielākajai daļai iedzīvotāju vasarā izdevies atpūsties; kā ilgāk noturēt “vasaras efektu”?
Pilnvērtīga atpūta vasarā ir nozīmīgs pamats, lai arī rudens un ziemas periodā labs noskaņojums un veselība saglabātos. Speciālisti iesaka neaizmirst veselīgos ieradumus, ko aizvadītajos mēnešos izdevies ieviest savā ikdienā. Pēc garās saulainās atvasaras apkopotajos “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas rezultātos lielākā daļa (65%) no aptaujātajiem ir atbildējuši, ka aizvadītajā vasarā izdevies atpūsties, uzlabojot garastāvokli un psiholoģisko noskaņojumu.
Pēc ģimenes ārstes Veselības centru apvienībā (VCA) Jekaterinas Āboliņas vērojumiem vasarā uzlabotais noskaņojums rudenī vēl krietnu laiku saglabājas. “Cilvēki, kuri patiešām ir atpūtušies, nevis risinājuši savas dzīves problēmas atvaļinājuma laikā – slimo retāk, ir mierīgāki, pozitīvāk noskaņoti. Šogad vasarā bija labvēlīgi laika apstākļi atpūtai, arī atvasaras periodā septembrī tik daudz saulainu dienu, kuru mums tā pietrūkst gada tumšajā laikā,” komentē ģimenes ārste Jekaterinas Āboliņa. Ārste savā praksē ir novērojusi, ka citiem gadiem šāds pacilāts garastāvoklis pēc vasaras saglabājas aptuveni līdz oktobra sākumam, kad noskaņojumu vairāk sāk ietekmēt vēsais, lietainais rudens laiks, pārdomas par tuvojošos ziemu, taču iespējams, ka šogad tik ilgā atvasara šo periodu būs pagarinājusi.
Uz jautājumu: “Vai jums vasarā izdevās atpūsties tā, lai uzlabotu garastāvokli, psiholoģisko noskaņojumu?” 17% respondentu atbildējuši – noteikti jā – un 48% – drīzāk jā. Savukārt 22% snieguši atbildi – drīzāk nē, bet 7% – noteikti nē. Vēl 6% šajā jautājumā viedokļa nebija.
Kā “vasaras efektu” noturēt iespējami ilgāk?
Vasara, siltais rudens sākums ir labs laiks, lai uzsāktu kādus veselīgus ieradumus, piemēram, daudz staigātu, skrietu, ēstu veselīgāk, rūdītos, meditētu, nodarbotos ar jogu vai sākt rakstīt dienasgrāmatu par dienā piedzīvoto. “Turpinot šos ieradumus arī ziemas periodā, mums rodas stabilitātes sajūta, jo rutīna palīdz smadzenēm iegūt kontroles sajūtu, kas, savukārt, mazina trauksmi un ar to saistīto stresu. Šie ieradumi arī palīdzēs stiprināt veselību un ļaus izvairīties no biežākas slimošanas ziemas periodā. Nav jāaizmirst arī par vitamīnu lietošanu – mūsu ģoegrāfiskajā joslā cilvēkiem visbiežāk trūkst D vitamīna. Tas tad arī būtu jālieto, par devu vienojoties ar savu ģimenes ārstu,” atgādina ģimenes ārste.
Atsevišķos gadījumos, ja atpūsties neizdodas un cilvēka trauksme vai nomāktība ir pārmērīga, jādomā arī par iespējamo nervu sistēmas saslimšanu depresiju, norāda Jekaterina Āboliņa: “Sīkāk iztaujājam pacientu par pašsajūtu, miega kvalitāti, garastāvokļa izmaiņām, ikdienas aktivitātēm un spēju tās veikt. Dažreiz ģimenes ārsts izraksta medikamentus vai rekomendē lietot kādus uztura bagātinātājus, taču atsevišķos gadījumos, kad stāvoklis ir sarežģītāks, pacients tiek novirzīts pie speciālista – psihiatra vai psihoterapeita, lai saņemtu nepieciešamo profesionālo palīdzību sakarā ar viņa veselības traucējumiem.”
Aptaujā vairums (23%) to, kuri skaidri zina, ka vasarā uzlabojuši garastāvokli un psiholoģisko noskaņojumu, ir jaunieši vecumā no 18-29 gadiem, kā arī Rīgā, Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie, kā arī tie, kuri savā profesionālajā darbā ir vadītāji vai arī pašreiz nestrādā un darbu arī nemeklē. Savukārt to, kuri atbildējuši ar – drīzāk jā, vairums ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Atbildi – noteikti nē – vairāk snieguši iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem un tie, kuri dzīvo Kurzemē. Starp tiem, kuri visbiežāk savās atbildēs norādījuši, ka aizvadītajā vasarā nav izdevies atpūsties tā, lai uzlabotos psiholoģiskais noskaņojums, visvairāk ir strādnieku bez noteiktas kvalifikācijas – 18%.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada augustā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
