Aptauja: Liekais svars iedzīvotāju priekšstatos ir galvenais cukura diabēta rašanās iemesls

Latvijas iedzīvotāju vairuma priekšstatos cukura diabēta rašanās galvenie iemesli ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, kā arī saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana – tā izriet no „Mēness aptiekas” un  pētījumu aģentūras „Norstat” veiktās aptaujas datiem.

No aptaujas dalībniekiem 65% ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu, pat līdz 72% šāds uzskats valda 18-49 gadu vecuma grupās, bet vecākajās grupās tā domā 59%. Pierīgas iedzīvotāju vidū 70% uzskata, ka tieši liekais svars izraisa cukura diabētu – reģionālā griezumā šāds priekšstats ir izplatīts vēl plašāk.

Par to, ka mazkustīgs dzīvesveids vainojams cukura diabēta izraisīšanā, ir pārliecināti 50% aptaujāto, un arī šeit mazāk par šādu cēloni minētajai slimībai sliecas domāt gados vecākie respondenti vecumā no 40 gadiem, kā arī Kurzemē un Latgalē dzīvojošie.

Saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana ir trešais populārākais iemesls, kas aptaujāto redzējumā varētu būt iemesls saslimšanai ar cukura diabētu. 18-29 gadus vecie respondenti ir visvairāk par to pārliecināti – šādu atbildi minējuši 60% no šīs grupas aptaujātajiem. Tā uzskata arī vairāk nekā puse no Rīgas, Pierīgas un Vidzemes respondentiem, bet vismazāk Latgalē – 41%.

32% aptaujāto iedzīvotāju ir priekšstats, ka paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis var būt vainojams cukura diabēta izraisīšanā, un vismazāk šo atbildi apstiprinājuši 60-74 gadus sasniegušie iedzīvotāji – tikai 25%.

Indra Štelmane, endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Diabēta federācijas prezidente: „Palielināts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieku svaru,   mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un smēķētājiem. Šos dēvē par ietekmējamiem jeb maināmajiem riska faktoriem, jo katram tos ir iespējams mazināt vai novērst, izmainot savus ēšanas, fiziskās aktivitātes un citus ieradumus. No paša cilvēka neatkarīgs riska faktors ir iedzimtība – ja ir pirmās pakāpes radinieks ar 2. tipa cukura diabētu, tad risks saslimt ir būtiski palielināts, jo īpaši, – ja ir vēl kāds riska faktors. Ņemot vērā cukura diabēta saslimstības straujo pieaugumu, ikvienam ir svarīgi apzināt savu risku, pieņemt lēmumu un savlaicīgi rīkoties, lai izvairītos no  saslimšanas ar cukura diabētu.”

Eksperte vērš uzmanību uz aptaujā secināto – sabiedrībā palielinājusies informētība par dažiem  diabēta saslimšanas riska faktoriem gados jaunāku respondentu vidū, tomēr joprojām nepietiekama izpratne par saslimšanas risku ir tieši gados vecākiem respondentiem. „Būtu vajadzīgas valsts mēroga programmas plašākai sabiedrības izglītošanai par cukura diabēta riska faktoriem, to novēršanas iespējām un ieguvumiem tad, ja cilvēki mazāk ar šo slimību saslimtu. Tā būtu iespējams mazināt aizvien  pieaugošo saslimstību un saglabāt veselīgu sabiedrību.”

“Liela problēma cukura diabēta gadījumā ir ne vien pati slimība, cik tas, kādas veselības problēmas rezultātā var attīstīties ilgtermiņā,” ārstu atzīto atgādina farmaceite Juta Namsone. „Cilvēkiem gados tā mēdz nebūt vienīgā diagnoze, bet gan kombinēties, piemēram, ar kādu sirds un asinsvadu slimību. Informācijai par ietekmējamajiem faktoriem ir būtiska nozīme, farmaceitiskajā aprūpē ar to dalāmies arī savā ikdienā. Savukārt, ja cilvēkam jau ir cukura diabēts, tad tieši informētībai un regulārai sadarbībai ar ārstu un farmaceitu ir liela nozīme.”      

Ja 2. tipa cukura diabēts ir kādam radiniekam, tad arī tas var būt iemesls, lai saslimtu ar cukura diabētu, par to pārliecināts katrs ceturtais no aptaujas dalībniekiem jeb 25% un sievietes vairāk nekā vīrieši, jaunie cilvēki vecumā no 18-29 vairāk (31%) nekā gados vecāko grupu respondenti. 

Cukura diabēta rašanās riska faktors varētu būt sasniegtais 45 gadu vecums, to aptaujā apstiprinājuši vēl mazāk – 17% respondentu, un no 60-74 gadus sasniegušo iedzīvotāju atbildēm apstiprinošas šādam apgalvojam bija – tikai 12%. Populārāk tā ir domāt Rīgā – apstiprinoši atbildējis 21%, bet vismazāk cilvēku šādi uzskata Kurzemē (9%) un Latgalē (12%). Salīdzinoši maz – tikai 9% ir grūti pateikt, kādi riska faktori varētu būt par pamatu, lai rastos cukura diabēts.

Ik gadu pirmreizēji Latvijā tiek reģistrēti vidēji 6-7 tūkstoši pacientu ar cukura diabētu*.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja 2022. gada septembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.

*Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.