Aptauja: Latvijas pacienti Kompensējamo zāļu sarakstu vērtē kā nepilnīgu

Gandrīz puse Latvijas pacientu, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu pacientu, kuram slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kuri nav pieejami Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā. Vienlaikus pacienti norāda, ka valsts nekompensē pietiekamu skaitu medikamentu un pastāv augsts pacientu līdzmaksājums to iegādei, apliecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā sabiedrības aptauja

Gadu no gada kompensējamo medikamentu budžeta pārskatīšana un pielāgošana pastāvošajai situācijai valstī palikusi aiz strīpas lēmumpieņēmēju dienas kārtībā, ierindojot Latviju zemākajās pozīcijās gan Baltijas valstu vidū, gan vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā pēc kompensējamo zāļu budžeta apmēra uz vienu iedzīvotāju.

46% aptaujāto Latvijas pacientu atzinuši, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu, kuriem slimības ārstēšanai ir nepieciešami tādi medikamenti, kas Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā šobrīd diemžēl nav pieejami. Vienlaikus pacienti norāda - lai gan slimības ārstēšanai ir rekomendējami citi medikamenti, tā kā valsts tos nekompensē, ārsts izraksta tādus medikamentus, kas ir iekļauti Kompensējamo zāļu sarakstā.

Vaicājot, kā Latvijas pacienti, kuri ikdienā lieto valsts kompensējamos medikamentus, vērtē pašreizējo kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā, 39% gadījumu aptaujāto norādījuši, ka valsts nekompensē pietiekamu skaitu medikamentu.

SIFFA direktors Valters Bolevics norāda, ka kompensējamo medikamentu saraksts kā mehānisms ir nozīmīgs valsts atbalsta instruments tās pacientiem, taču brīdī, kad tas ir nepilnīgs un mūsdienu pacientu prasībām novecojis, tas vairs nestrādā pacientu interesēs un nepilda savu pamatfunkciju.

"Aptaujas rezultāti pierāda sistēmas netaisnīgumu pret pacientiem Latvijā, kuriem šobrīd, kad veselības aprūpes sistēma jau tā piedzīvo satricinājumu, medikamentu pieejamība un to nepārtraukta lietošana diagnožu ārstēšanai ir vitāli izšķiroša. Vienlaikus pacientu raizes apstiprina nepieciešamību veselības aprūpes sistēmu skatīt kā vienu veselumu, kam nepieciešama kompleksa pieeja budžeta plānošanā. Arī pandēmijas ārkārtas situācijas apstākļos nav pieļaujams malā pabīdīt citas vienlīdz svarīgas veselības aprūpes jomas, rezultātā apdraudot pacientu veselību," turpina V. Bolevics.

Vienā trešdaļā jeb 34% gadījumu aptaujāto atzīst, ka tos visvairāk satrauc fakts, ka kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) netiek iekļauti inovatīvie medikamenti, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, tajā skaitā ļoti specifisku slimību ārstēšanā. Vienlaikus aptaujātie pacienti izcēluši, ka terapijai tiek piemēroti medikamenti, kas ir pieejami KZS, nevis tādi medikamenti, kas konkrētās slimības  ārstēšanā būtu visefektīvākie.

Latvijas pacientiem vienlīdz lielas raizes sagādā valstī pastāvošā sistēma, ka visi kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie medikamenti netiek kompensēti 100% apmērā un pastāv augsts pacientu līdzmaksājums medikamentu iegādē (34% gadījumu). Tas apliecina pacientu neapskaužamo stāvokli, kā rezultātā pacienti maksā ar pašu dārgāko -  savu veselību un dzīvildzi.

*Aptauja veikta 2021. gada martā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāju, kuri ikdienā lieto valsts kompensējamos medikamentus.