Aptauja: Latvijas iedzīvotāji vasarā pašsajūtu uzlabo ar pastaigām, peldēm, ēdot dārzeņus, ogas un strādājot dārzā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 64% vispārējo pašsajūtu vasarā uzlabo, pastaigājoties svaigā gaisā, liecina „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktā aptauja. Izvēloties vairākus atbilžu variantus, respondenti atklājuši, ka vēl 58% no viņiem uzturā daudz iekļauj augļus, ogas un dārzeņus, 38% peldas, 33% sauļojas, 31% strādā dārzā, 25% izmanto ikgadējo atvaļinājumu un 21% sporto, lai pašsajūta šajā gadalaikā būtu labāka.  

„Būtu jāapsver iemesli, kāpēc 30 līdz 59 gadu vecuma grupās visvairāk no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir bijis to, kuri norāda, ka viņiem nav laika domāt par pašsajūtas uzlabošanu. Turklāt 50-59 gadu vecuma grupā vismazāk – tikai 19% – ir to, kuri no visiem ekonomiski aktīvajiem respondentiem vasarā izmanto ikgadējo atvaļinājumu un pilnībā atpūšas. Lai gan nedaudzi, bet tomēr daļa aptaujāto, apgalvojuši, ka viņiem nav vajadzības uzlabot pašsajūtu. Kamēr vispārējo veselību nav novērtējis, piemēram, ģimenes ārsts, tas ne vienmēr ir objektīvs vērtējums arī no medicīniskā viedokļa. Pozitīvi, ka visās vecuma grupās vairāk nekā puse aptaujāto vasarā iekļauj uzturā vairāk dārzeņu, augļu, ogu, tādējādi arī papildus rūpējoties par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu! Tāpat vasarā svarīgi regulāri būt ārā, jo saules gaisma ir tā, kas aktivizē imūnsistēmas īpašās šūnas, arī kustības, sportiskas aktivitātes, pastaigas, vingrošana uzlabos pašsajūtu, kā arī ķermeņa spējas cīnīties ar baktērijām, ja tas būs nepieciešams,” aptaujā novēroto komentē “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Pastaigas svaigā gaisā populārākās ir 30-39 gadu vecuma respondentu grupā – no visiem 72% vispārējo pašsajūtu uzlabo pastaigās svaigā gaisā, kas visaktuālāk ir tieši Rīgas iedzīvotājiem – arī 72%. Sauļošanos šim nolūkam visvairāk – 39% minējuši 40-49 vecuma grupas iedzīvotāji, kā arī 38% iedzīvotāju Pierīgā. Tāpat šīs vecuma grupas iedzīvotāji visbiežāk – 36% –  kā atbildi pašsajūtas uzlabošanai vasarā minējuši ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu un atpūtu tā laikā, kā arī 5% konsultējas ar farmaceitu par ieteicamo vitamīnu, minerālvielu iegādi. Reģionos ikgadējo atvaļinājumu vismazāk – tikai  13% ­– pašsajūtas uzlabošanai izmanto Kurzemē, salīdzinoši maz arī Latgalē – 18%, kamēr Rīgā 33%, Zemgalē – 29%, Pierīgā 25%, Vidzemē 23%.

Peldēšanās kā populārākā nodarbe ir jaunāko – 18-29 gadus veco respondentu vidū, gandrīz puse no viņiem (47%) tieši peldi izmanto pašsajūtas uzlabošanai. Peldēšanās kā populārākā atbilde ir arī starp Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, ko apstiprinājuši nedaudz vairāk nekā 40% no tur dzīvojošajiem. Vecumā no 18-49 gadiem sportošanai ir lielākā nozīme labākai pašsajūtai vasarā – tā norādījuši vidēji 29% no aptaujātajiem. Sportošana pašsajūtu vasarā visbiežāk uzlabo Rīgas iedzīvotājiem – 26%,  Pierīgas – 22% un iedzīvotājiem Zemgalē – 20%. Savukārt dārzā strādāšana iecienītākā ir 60-74 gadus veco iedzīvotāju vidū, 45% apstiprinājuši, ka dārza darbi uzlabo viņu pašsajūtu, 13% šajā vecumā vasarā apmeklē ģimenes ārstu un veic reizi gadā nepieciešamās analīzes. Dārzā strādāšana populārākā pašsajūtas uzlabošanai ir iedzīvotājiem Vidzemē – 46%, Latgalē un Zemgalē – 41%, Kurzemē – 36%. Tāpat 61-65% vecumā no 50-74 gadiem teikuši, ka pašsajūtas uzlabošanai vasarā uzturā daudz iekļauj augļus, ogas un dārzeņus. Reģionu griezumā visos reģionos vienlīdz daudz – vairāk nekā puse – iedzīvotāju pašsajūtas uzlabošanai vasarā šādi papildina savu vasaras ēdienkarti.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gada jūlijā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz 12 jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.