Aptauja: Katrs trešais iedzīvotājs ārstējas, izmantojot internetu
Katrs trešais (28%) Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā saslimstot uzsācis pašārstēšanos, vadoties pēc internetā atrodamās informācijas, vēl jo vairāk – katrs ceturtais (20%) to darījis regulāri, pat vairākas reizes, liecina "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Tikmēr eksperti norāda, ka pašārstēšanās ir daudz bīstamāka nekā varētu šķist, un aicina neriskēt ar savu veselību, vieglprātīgi paļaujoties uz internetā atrodamo informāciju.
Pašrocīgi izdomātai ārstēšanai iespējamas negatīvas un pat neatgriezeniskas sekas. Cilvēki nereti nepamana visus slimības simptomus, paši nosaka sev nepareizu diagnozi un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotus medikamentus, pārdozējot tos vai nepareizi kombinējot, kas var gan pastiprināt to darbību vai gluži pretēji – neitralizēt. Bieži sastopamām, ikdienišķām saslimšanām un ļoti nopietnām, reizēm pat dzīvībai bīstamām saslimšanām var būt ļoti līdzīgi simptomi. Tāpat svarīgs arī simptomu ilgums, piemēram, dažas dienas ilgs klepus var nozīmēt saaukstēšanos, taču klepus vairāku nedēļu garumā var liecināt jau par pavisam citu, daudz nopietnāku saslimšanu, tāpēc svarīgi konsultēties ar speciālistu un aizdomu gadījumā savlaicīgi doties pie ārsta, veikt padziļinātus izmeklējumus.
"Lai arī internetā atrodamā informācija mēdz būt vērtīga ikdienas vajadzībām, tā nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par avotu, kuru cilvēks izmanto, lai noteiktu sev diagnozi un – vēl jo vairāk – uzsāktu ārstēšanos. Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus – tādās situācijās saslimšana bieži ir ieilgusi un farmaceits vairs nevar palīdzēt, tā vietā jau nepieciešama ārsta palīdzība," stāsta aptieku tīkla "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.
"Pat ja cilvēks ir zinošs, veicis kritisku izpēti un atlasījis informāciju internetā, tas nenozīmē, ka izvēlētā ārstēšanas metode būs efektīva un droša veselībai. Ja tomēr cilvēks ir atradis informāciju internetā, tā jāpārrunā ar ārstu vai farmaceitu, jānoskaidro, kāds ir speciālista viedoklis par to, un kopīgiem spēkiem jāizlemj par piemērotāko risinājumu konkrētajā situācijā," komentē "Mana Aptieka" farmaceite un Tukuma aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
Pirmais palīgs saslimšanas gadījumā – farmaceits
Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju (83%) uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes speciālistiem.
"Redzam, ka farmaceitu loma veselības aprūpē kļūst arvien pamanāmāka, īpaši to izjutām pavasarī, kad uzliesmoja Covid-19. Tajā laikā tika slēgtas poliklīnikas un citas ārstniecības iestādes, tādējādi mēs – farmaceiti – kļuvām par tuvākajiem un pieejamākajiem veselības aprūpes speciālistiem, jo aptiekas savu darbu turpināja kā ierasts. Svarīgākais ir nekautrēties, uzsākt sarunu, jautāt. Uzklausām visus, palīdzam izvērtēt, vai izvēlētā ārstēšanas metode un medikamenti būs piemērotākie, kādas ir iespējamās blakusparādības un mijiedarbība ar citām zālēm, tai skaitā pārtiku, lai atveseļošanās būtu sekmīga. Tāpat bieži tieši farmaceits ir tas, kurš mudina savlaicīgi apmeklēt ārstu," tā farmaceite.
