Aptauja: Katrs piektais neseko izdzertā ūdens daudzumam
Gandrīz katrs piektais jeb 18 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neseko līdzi savam diennaktī izdzertajam ūdens daudzumam, taču ar sistemātiskāku pieeju ūdens uzņemšanā ikdienā izceļas sievietes, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā.
Puse Latvijas iedzīvotāju izdzerto ūdens daudzumu diennaktī regulē pēc pašsajūtas, bet vēl 18 % vispār neseko, cik daudz ūdens dienā izdzer. Visretāk patērētā ūdens daudzumam seko vīrieši vecumā no 30 – 39 gadiem, secināts aptaujā.
Tikai daļa sabiedrības, proti, 14 % atklāj, ka izdzer vismaz piecas ūdens glāzes dienā, kamēr vēl 12 % diennaktī patērētā šķidruma daudzumu regulē ar savu ūdens pudeli, kurai ir noteikts tilpums. Respondentu vidū 7 % patērēto šķidrumu regulē, izdzerot vairākas noteikta tilpuma pudeles dienā.
Zīmīgi, ka plānveidīga, konkrēta risinājuma pieeja ūdens patērēšanā iecienītāka ir sievietēm, un sava dzeramā ūdens pudeles lietošanu visbiežāk izceļ sievietes vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
“Kaut gan barības vielas ūdens nesatur, ikvienas ķermeņa funkcijas veikšanai tas ir vitāli vajadzīgs . Pat neliela dehidratācija jeb atūdeņošanās var izraisīt koncentrēšanās spēju samazināšanos, galvas sāpes, nogurumu, reiboni, lielāks ūdens zudums – koordinācijas traucējumus, halucinācijas un ar mūsu prāta spējām saistītus traucējumus. Vairāk pakļauti dehidratācijas riskam ir tieši gados vecāki cilvēki, kuri šobrīd īpaši būtu mudināmi pietiekami padzerties. Bērni ūdens vietā mēdz dzert saldinātus dzērienus, to vietā vajadzētu lietot ūdeni,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
Dehidratācijas gadījumos var lietot putojošās tabletes (uztura bagātinātājus), kuru sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi – nātrijs, kas kopā ar kāliju veicina ūdens regulēšanu organisma šūnās. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Ir arī magnijs, C vitamīns, kalcijs un glikoze, kas nepieciešama šūnu enerģijai. Karstākajās dienās ir pastiprināta svīšana, un tas nozīmē, ka samazinās arī dažādu mikroelementu līmenis organismā. Tāpēc ir līdzekļi, ko var sajaukt kopā ar dzeramo ūdeni un jau no rīta paņemt līdzi uz darbu vai citās dienas gaitās.
Cik daudz ūdens dienā būtu jāizdzer?
Katram organismam nepieciešamais ūdens daudzums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Veselības ministrijas uztura ieteikumos minēti divi līdz divi ar pusi litri ūdens dienā, kas uzņemti gan ēdot, gan dzerot. Visbiežāk rekomendācijās minētas astoņas glāzes ūdens dienā.
- Ūdens ir svarīgs, lai mūsu organisms attīrītos no nevajadzīgām vielām un lai uzturētu normālu ķermeņa temperatūru;
- Ūdens ir nepieciešams locītavu elastīgumam, jo ir locītavu mitrinošo šķidrumu pamatā;
- Ūdens mitrina ķermeņa ādu un gļotādas;
- Vairākiem svarīgiem orgāniem, galvenokārt galvas smadzenēm un muguras smadzenēm, ūdens ir kā amortizators, sargājot no trieciena spēka.
Ieteikumi ūdens lietošanai
- Dzer ūdeni, līdzko jūti slāpes vai izsalkumu;
- Maltītes laikā arī vēlams padzerties, taču ne noskalot kumosu. Jāēd lēni, katru kumosu kārtīgi sakošļājot, norijot un tikai uzdzerot šķidrumu;
- Noteikti padzeries pirms, pēc un fizisko aktivitāšu laikā;
- Dzer vairāk ūdens, ja urīns ir tumšs;
- Dehidratācijas pazīmju gadījumā konsultējies ar savu ārstu vai farmaceitu.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” veica 2022. gada maijā, visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.
