Aptauja: Iedzīvotāju gatavība vakcinēties pret Covid-19 pieaug
Kopumā 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plāno vakcinēties pret Covid-19 (42% – jā, 16% – drīzāk jā), 25% vakcinēties neplāno (15% – nē, 10% – drīzāk nē), 9% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, bet 8% aptaujas dalībnieku vakcīnu jau ir saņēmuši, secināts jaunākajos "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS. Salīdzinājumā ar šī gada janvāra datiem redzams, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir palielinājusies, jo gada sākumā pret Covid-19 plānoja vakcinēties 54% (31% – jā, 23% – drīzāk jā), 31% vakcinēties neplānoja (nē – 17%, drīzāk nē – 14%), kamēr 15% konkrēta viedokļa nebija.
Salīdzinājumā ar janvāri gatavība vakcinēties ir pieaugusi gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū. Vakcinēties plāno 59% (43% – jā, 16% – drīzāk jā) aptaujāto latviešu (janvārī tie bija 57%) un 48% (26% – jā, 22% – drīzāk jā) krievvalodīgo (janvārī tie bija 38%). Krievvalodīgo vidū vakcinēties neplāno 28% aptaujāto (16% – nē, 12% – drīzāk nē), 17% vēl nav izlēmuši, kamēr 7% aptaujāto krievvalodīgo Covid-19 vakcīnu jau bija saņēmuši. Latviešu vidū vakcinēties neplāno 24% (15% – nē, 9% – drīzāk nē), 8% bija neizlēmuši, bet 9% vakcīnu jau bija saņēmuši. Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, augstāku gatavību vakcinēties izrāda vīrieši (60% pret 56%), kamēr sieviešu vidū ir lielāks neizlēmušo īpatsvars (12% pret 7%).
Raugoties pusgada griezumā, secināms, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties pret Covid-19 ir pieaugusi par 11%, jo pērnā gada oktobra beigās pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20% – jā, 27% – drīzāk jā), 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos (21% – nē, 19% – drīzāk nē), bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja. Turklāt redzams, ka pusgada laikā ievērojami ir pieaugusi to respondentu daļa, kura noteikti plāno vakcinēties pret Covid-19.
Ģimenes ārste Zane Zitmane pēc savas pieredzes stāsta, ka iedzīvotāji pirms vakcīnas saņemšanas visbiežāk jautā par blakusparādībām, piemēram, kādas tās ir, cik tās var ilgt, kā arī tiek vaicāts, cik ātri pēc vakcīnas saņemšanas parādās organisma aizsardzības spējas pret Covid-19 un cik ilgi tās saglabājas. Bieži tiek jautāts arī par to, kad varēs saņemt vakcīnu, ja neatbilst nevienai no prioritārajām vakcinēšanās grupām, kā arī par iespēju izvēlēties vakcīnu.
Izplatītākās blakusparādības pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas ir sāpes injekcijas vietā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums, slikta pašsajūta, galvassāpes, muskuļu sāpes, locītavu sāpes, slikta dūša un vemšana. Blakusparādības lielākajā daļā gadījumu ir vieglas un pāriet dažu dienu laikā, bet varbūt arī vidēji smagas blakusparādības, tādēļ rūpīgi jāseko līdzi savai veselībai un nepieciešamības gadījumā ir jāsazinās ar ārstu. Lai atvieglotu sāpes un samazinātu paaugstinātu ķermeņa temperatūru, var lietot "Paracetamolu" 500-1000 miligramus vienā devā, diennaktī nepārsniedzot četrus gramus. Jāmin arī tas, ka pēc vakcīnas saņemšanas injekcijas vietā ir mikrotrauma, kas var kalpot par infekcijas ieejas vārtiem, tādēļ diennakti nebūtu vēlams šo vietu pakļaut ārējiem vides apstākļiem.
Vienlaikus speciāliste uzsver, ka vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret Covid-19, kā arī vakcinācija ievērojami samazina slimības simptomu smaguma pakāpi un komplikāciju riskus.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, marta beigās un aprīļa sākumā aptaujājot 1747 respondentus.
