Aptauja: Iedzīvotāji sāpju gadījumā pārāk paļaujas uz bezrecepšu medikamentiem
"Veselības centru apvienības” (VCA) īstenotajā bezmaksas izglītojošajā projektā „Atpazīsti savas sāpes” veselības pašpārbaudes testu aizpildījuši jau pieci tūkstoši iedzīvotāju – 37% par aktuālāku uzskatījuši testu par galvassāpēm, 63% – par muguras sāpēm. 80% no tiem, kuri pašpārbaudes testā atzinuši, ka sāpju mazināšanai turpina lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, norāda, ka ir konsultējušies arī ar ārstu. Tests apstiprina tendenci, ka ieinteresētākas par savu veselību ir sievietes – tikai katrs desmitais respondents ir vīrietis.
Vairāk nekā puse pašpārbaudes testu aizpildījušajiem norāda, ka lieto bezrecepšu medikamentus savu sāpju novēršanai; galvassāpju gadījumā tādi ir pat vairāk nekā 75%.
Tikai 17% norādījuši, ka veic fiziskas aktivitātes sāpju mazināšanai.
„Ziņa par tik lielas bezrecepšu pretsāpju medikamentu lietotāju daļas norādījumu uz iepriekšēju konsultāciju ar ārstu (ar ģimenes ārstu 42%, neirologu 32%, vairākiem ārstiem 6%), vedina domāt, ka pacientu līdzestība terapijai varētu nebūt pietiekama, no rekomendētā visi ieteikumi netiek izmantoti un varbūt daļēji notiek pašārstēšanās. Retām galvassāpju un nespecifisku muguras sāpju epizodēm bezrecepšu medikamenti ir atbilstoši efektīvi, bet, nekontrolēti lietoti, tie var izraisīt arī medikamentu atkarīgas galvassāpes, kuņga-zarnu trakta, nieru bojājumu. Novērots, ka situācijās, kad būtu nepieciešami citi specifiskāki pretsāpju līdzekļi (piemēram, antikonvulsanti, antidepresanti, un tie pat ir no ārsta rekomendēti), pacienti tomēr tos nelieto, subjektīvi baidoties no blakusparādībām un padziļinot iespēju slimību ielaist. Tādēļ regulāra un sistemātiska saziņa ar ārstu šādos gadījumos ir ļoti būtiska,” secina Jānis Mednieks, neirologs, "VCA Neiro" klīnikas vadītājs. Ārsts aktualizē arī ar sāpēm saistītos sociālos un psiholoģiskos aspektus: „Sāpes neļauj pilnvērtīgi dzīvot, tās mazina darba spējas, neļauj būt pietiekami aktīvam ģimenes dzīvē, draugu lokā. Ja runājam par hroniskām sāpēm, tās saistītas arī ar psiholoģiskiem, uzvedības un sociālajiem faktoriem. Analizējot iegūto informāciju, varam secināt, ka konsultācija ar ģimenes ārstu vai neirologu noteikti būtu nepieciešama 78% no atbildētājiem. Satrauc, ka 16 % no šiem cilvēkiem ar ārstu par savām galvas vai muguras sāpēm vispār nav konsultējušies. Spēt atpazīt un nemēģināt pašārstēt galvas un muguras sāpes ir svarīgi, jo katras no tām var signalizēt par nopietnām veselības problēmām! Cilvēki diezgan bieži izvēlas kaut ko nogaidīt vai nekontrolēti, atkārtoti lieto bezrecepšu pretsāpju medikamentus.”
Ir situācijas, kad terapijā nozīmīgi var iesaistīties fizikālās medicīnas un rehabilitācijas speciālisti. Palīdzošas var būt regulārās mērenas fiziskās aktivitātes, relaksācijas treniņi, dienas ritma ievērošana. Taču diemžēl tikai 17% no anketu aizpildījušajiem atzīst, ka sāpju mazināšanai veic arī kādas fiziskas aktivitātes. „Visa veida hroniskām un neiropātiskām sāpēm ir kopīga iezīme: tās pašas par sevi ir slimība un pašas nemēdz pāriet, bet prasa rūpīgu izmeklēšanu cēloņu noskaidrošanai. Mēs ārsti īpašu uzmanību pievēršam sarkano karogu simptomiem, kas norāda uz nepieciešamību veikt papildu izmeklējumus kāda sekundāra, bīstama galvas vai muguras sāpju cēloņa savlaicīgai atklāšanai. Ikviens „Atpazīsti savas sāpes” pašpārbaudes testa dalībnieks atbilstoši atbildēs iegūtajiem rādītājiem uzzināja, kā tālāk rīkoties, piemēram, kuros gadījumos, ja ir sūdzības par muguras sāpēm, noteikti jāapmeklē speciālists, vai arī vēlams vispirms apmeklēt ģimenes ārstu, veikt profilaktisko apskati, saņemt nosūtījumu izmeklējumiem,” par projekta ieguvumiem pacientam turpina ārsts.
Cilvēkiem, kam, balstoties uz pašpārbaudes testa rezultātiem, noteikti būtu nepieciešama konsultācija ar ārstu, bija iespēja atstāt savus kontaktus saziņai, lai uzzinātu par speciālistu pieejamību un iespējami ātru pierakstu. 18% šo iespēju bija izmantojuši. Turklāt vienlīdz ieinteresēti pēc testa aizpildīšanas ir bijuši gan tie, kuri norāda, ka saistībā ar sāpēm ārstu ir apmeklējuši iepriekš, gan tie, kas norādījuši, ka par savām sāpēm nekad nav runājuši ar ārstu. VCA pārstāvji sazinājās ar katru cilvēku, kas norādījis tādu vēlmi, un gandrīz puse apstiprināja savu vēlēšanos pierakstīties vizītei pie neirologa, lai pārrunātu efektīvāko terapiju sāpju ārstēšanai. Puse no tiem, kam tuvākajā laikā tika atrasts un veikts pieraksts pie speciālista, vizīti atcēla.
Lai tikšanās ar neirologu būtu iespējama neatkarīgi no dzīvesvietas, projekta ietvaros ir brīva izvēle klātienes vai attālinātai konsultācijai. Iedzīvotāji pārliecinoši priekšroku dod konsultācijai ar ārstu klātienē. Attālinātas konsultācijas projekta laikā izvēlējušies tikai tie (9), kuriem ir kādi īpaši šķēršļi ierasties vizītē pie ārsta. Jānis Mednieks norāda, ka attālināta konsultācija ir ieteicama galvassāpju un vairums muguras sāpju gadījumos. Konsultācijas laikā var noskaidrot, kādi ir sāpes provocējošie faktori vai nav satraucošu „sarkano karogu” simptomu u. tml.
Lai uzlabotu situāciju, padarītu speciālistus iedzīvotājiem pieejamākus un motivētu rūpēties par savu veselību, VCA projekta ietvaros ir realizējusi tiešraides sarunas ar speciālistiem-ekspertiem, tādiem kā RAKUS Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja profesore Ilze Konrāde, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzēja Linda Zvaune, VCA Neiro klīnikas vadītājs Jānis Mednieks, par aktuālajām tēmām, kuru laikā jebkurš interesents varēja uzdot speciālistiem jautājumu un saņemt atbildi tiešraides laikā vai vēlāk. Šādas diskusijas ļauj kliedēt mītus par specifisku medikamentu grupu kaitīgumu, uzsvērt nemedikamentozas terapijas nozīmi un veicināt savlaicīgu pacientu vēršanos pēc palīdzības pie ārsta. Nākamā diskusija ar neirologu Jāni Mednieku un algologu Mihailu Aronu paredzēta 27. aprīlī pulksten 18.00, tiešsaistes formātā VCA Poliklīnika Facebook un Youtube sadaļā Live.
VCA sadarbībā ar farmācijas kompāniju „Viatris” īstenotajā projektā „Atpazīsti savas sāpes” ikvienam, kurš jūt muguras sāpju vai galvassāpju radīto diskomfortu, ir iespēja aizpildīt pašpārbaudes testu un saņemt neirologa Jāņa Mednieka padomu tālākai rīcībai, atbilstoši testa rezultātam. Izmantojama saite https://www.vca.lv/aptauja.html
