Aptauja: Gandrīz katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir nepietiekams D vitamīna līmenis

Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši D vitamīna analīzes, 48% respondentu analīžu rezultāti uzrādīja nepietiekamu D vitamīna līmeni (30% – nepietiekams, 13% – deficīts, 5% – kritiski zems), 25% D vitamīna līmenis organismā bija pietiekams, 16% – optimāls, 3% – augsts, savukārt 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS veiktajā aptaujā.

D vitamīna īpašības

Interniste un endokrinoloģe Dr. Maija Gureviča skaidro, ka par D vitamīna un kaulu veselības saistību ir zināms jau kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem, bet 80.- 90. gados tika atklāti arī citi D vitamīna efekti. Piemēram, imūnās sistēmas šūnas nespēj pareizi un aktīvi darboties, ja cilvēkam trūkst D vitamīna, tāpēc tam ir nozīme gripas, COVID-19 un citu respiratoro infekciju norises atvieglošanā, kā arī autoimūno slimību attīstības kavēšanā. D vitamīns ir papildu līdzeklis aizsardzībā pret dažām onkoloģiskām slimībām – sievietēm ar kritiski zemu D vitamīna līmeni biežāk novērojama saslimšana ar krūts dziedzera vēzi. Tāpat D vitamīns tiek pētīts arī aptaukošanās un cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību aspektā. Līdz ar to D vitamīna pētniecībā ir gaidāma vēl virkne atklājumu, stāsta Dr. M. Gureviča.

Kas izraisa D vitamīna deficītu?

Autors: saule

Endokrinoloģe skaidro, ka pasaulē D vitamīna nepietiekamība un deficīts ir plaši sastopami, it īpaši valstīs, kas atrodas tālu no ekvatora. D vitamīna līmenis ir atkarīgs no saules ultravioletā starojuma viļņu garuma, tāpēc novērota šī sakarība – jo tālāk no ekvatora atrodas valsts, jo biežāk sastop D vitamīna deficītu. Lai ādā notiktu D vitamīna sintēze, saules ultravioletajiem stariem jābūt noteikta garuma – no 290 nm līdz 315 nm. Jo tuvāk ekvatoram cilvēks dzīvo, jo vairāk D vitamīna veidojas ādā. Latvija atrodas tālu no ekvatora, līdz ar to mūsu iedzīvotājiem neatkarīgi no gadalaika D vitamīns pietiekamā daudzumā ādā neveidojas.

Papildu faktori D vitamīna deficīta izplatībai ir sociāli kulturālas īpatnības, piemēram, sieviešu ģērbšanās tradīcijas musulmaņu valstīs. Atsevišķās ziemeļu platuma grādu valstīs, piemēram, Somijā, apzinoties D vitamīna nozīmi un deficīta izplatību, notiek pārtikas produktu bagātināšana ar D vitamīnu valstiskā līmenī, kā arī iedzīvotāji tiek mudināti ievērot uztura paradumus (piemēram, uzturā lietot taukainas zivis). Latvijā uztura produkti valstiskā līmenī netiek bagātināti ar D vitamīnu.  

Riska grupas

Autors: seniori

Ādas spēja veidot D vitamīnu ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, līdz ar gadiem āda zaudē D vitamīna spēju sintezēties. Ļoti bieži D vitamīna deficītu novēro senioriem (piemēram, Itālijā – saulainā valstī, D vitamīna deficītu biežāk novēro gados vecākiem cilvēkiem), jo viņiem D vitamīns ādā tik labi vairs neveidojas, seniori retāk atrodas saules gaismā, biežāk lieto medikamentus, kas pastiprina D vitamīna noārdīšanos organismā, kā arī šai cilvēku grupai biežāk ir slimības vai stāvokļi (piemēram, izoperēts žultspūslis), kuru dēļ D vitamīna uzsūkšanās vai aktivizēšanās ir traucēta. Vēl viena deficīta riska grupa valstīs ar nepietiekamu saules gaismu ir veģetārieši un vegāni, kuri neuzņem papildu D vitamīnu. Tāpat saules aizsargkrēmu lietošana praktiski pilnībā bloķē D vitamīna veidošanos ādā, kā arī D vitamīns ādā sliktāk veidojas smēķētājiem. Ārste atgādina, ka D vitamīna sintēze tiek apturēta, ja notiek ādas apdegums. Tas nozīmē, ka, visu dienu noguļot pludmalē un apdegot, nevar cerēt uz lielākām D vitamīna rezervēm organismā.

Papildu veidi, kā var uzņemt D vitamīnu, ir uztura produkti un medikamenti – preparāti, kas satur D vitamīnu. Eksperte norāda, ka pārtikas produktos esošais D3 vitamīns uzsūcas nedaudz savādāk nekā medikamenti, tāpēc ar uzturu vien nodrošināt sev pietiekamu D3 daudzumu nevar. Labākais risinājums, kā saglabāt labas D vitamīna rezerves, ir papildus lietot D vitamīnu.

D vitamīna deficīta pazīmes

Endokrinoloģe skaidro, ka D vitamīna nepietiekamībai un deficītam nav specifisku pazīmju. Laikā, kad sākās industrializācija un cilvēki arvien vairāk laiku pavadīja iekštelpās (piemēram, fabrikās), novēroja pēkšņu rahīta gadījumu skaita palielinājumu bērniem. Kopš tā laika bērniem ir rekomendēta zivju eļļa kā papildu D vitamīna avots. Mūsdienās rahīts attīstās reti, jo D vitamīnu stingri iesaka uzņemt jau kopš dzimšanas brīža. Zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar diezgan nespecifiskām sūdzībām, piemēram, nogurumu, muskuļu vājumu, problēmām ar svara samazināšanu, biežu saaukstēšanos un sausu ādu. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka šādas sūdzības var būt arī, piemēram, dzelzs trūkuma gadījumā.