Aptauja: Gandrīz 30% iedzīvotāju saistībā ar kompensējamo medikamentu iegādi izjutuši finansiālas grūtības
Rīga, 2.sept., LETA. Gandrīz trešā daļa jeb 28,4% iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pasūtītā un pētījumu kompānijas "Berg Research" veiktā iedzīvotāju aptauja.
Tāpat aptaujā par kompensējamo zāļu iegādes paradumiem gandrīz puse jeb 45,8% atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta.
Aptauja apliecina, ka arī tie iedzīvotāji, kas ārsta zāles varējuši iegādāties, tomēr uzskata, ka kompensējamo zāļu izmaksas Latvijā ir ļoti augstas, proti, šim viedoklim piekrīt 36,4% aptaujāto.
Visbiežāk aptaujas dalībnieki kompensējamos medikamentus iegādājušies sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, diabēta, astmas, onkoloģisko un reimatoloģisko slimību ārstēšanai.
Lūgti novērtēt, kas iedzīvotājus neapmierina pastāvošajā kompensējamo medikamentu sistēmā, teju puse jeb 44,8% respondentu atzīst, ka daudzu diagnožu zālēm ir pārāk liels pacientu līdzmaksājumu apmērs, 44,9% norāda uz to, ka netiek kompensēti jauni, inovatīvi medikamenti, savukārt 32,3% neapmierina tas, ka zāles tiek paredzētas pārāk mazam diagnožu skaitam.
Meklējot atbildes, kā uzlabot kompensējamo zāļu pieejamību, absolūtais aptaujas dalībnieku vairākums jeb 70% pilnībā atbalsta domu, ka valsts kompensējamo zāļu budžets Latvijā būtu jāpalielina. Tāpat 68% pilnībā piekrīt domai, ka valsts kompensējamās zāles būtu jāparedz plašākam pacientu lokam, bet 68% pilnībā atbalsta ideju, ka valstij būtu jākompensē jauni, inovatīvi medikamenti.
SIFFA jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paustajām bažām, ka Latvijā cilvēki no savas kabatas par veselības aprūpi maksā pat divreiz vairāk nekā Eiropas Savienības valstīs jeb līdz 42%, turklāt vislielāko daļu jeb 60% šajos personīgajos maksājumos ieņem izdevumi par zālēm. Lai uzlabotu nepietiekamo kompensējamo zāļu pieejamību, arī PVO iesaka gan paplašināt valsts kompensēto zāļu sarakstu, gan samazināt pacientu līdzmaksājumu daļu.
Aptauja arī parāda, ka kompensējamo zāļu iegāde iedzīvotājiem veido lielus izdevumus no kopējā ikdienas budžeta. Uz jautājumu, cik daudz naudas tika iztērēts par kompensējamo medikamentu iegādi pēdējā zāļu pirkuma reizē, 12% aptaujāto norāda, ka tie bija no 51-100 eiro, 28,7% aptaujāto - no 21 līdz 50 eiro un vēl tik pat liela daļa jeb 28,4% iztērēja no 11 līdz 20 eiro. Līdz 10 eiro zāļu iegādei bija tērējuši 25,83% aptaujāto, bet 4,6% respondentu zāļu iegādei vienā reizē iztērēja pat vairāk nekā 100 eiro.
Lai būtiski uzlabotu valsts apmaksāto zāļu pieejamību, ko izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs, SIFFA uzskata, ka veselības aprūpes budžetam ir jāparedz dinamiskāks līdzekļu palielinājums.
"Tuvāko divu gadu laikā Latvijai būtu jāpanāk veselības aprūpes finansējuma pieaugums vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP)," uzskata Bolēvics.
Aptauja arī atklāj, ka Latvijā iedzīvotāji nav pietiekami informēti par iespējām savu slimību ārstēšanai saņemt efektīvas jaunākās paaudzes zāles. Apgalvojumam, ka pacienti Latvijā šobrīd ir pietiekami informēti par savām tiesībām pieprasīt jaunākus, efektīvākus kompensējamos medikamentus savas slimības ārstēšanai, piekrīt vien 9% respondentu, bet 24% tam pilnībā nepiekrīt.
Arī iedzīvotāju informētība par jauno zāļu pieejamību ir vāja, jo tikai 7% aptaujāto atzīst, ka ir labi informēti par to, kādas jaunās zāles Latvijā ir pieejamas viņiem nozīmīgu slimību ārstēšanā, 43% šādas informācijas nav, bet 47% atzīst, ka labprāt šādu informāciju uzzinātu.
Kā norādīja SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics, aptauja uzskatāmi apliecina, ka Latvijā kompensējamo medikamentu sistēma nespēj efektīvi nodrošināt iedzīvotājus ar valsts apmaksātām zālēm. "Sekas tam ir ļoti smagas. Daudzas hroniskas slimības, ko mūsdienās var sekmīgi ārstēt, atgriežot cilvēkus darba tirgū un pagarinot mūža ilgumu, tiek ielaistas un izraisa komplikācijas, kas ietekmē gan slimā cilvēka dzīves kvalitāti, gan būtiski palielina valsts tēriņus šo slimību ārstēšanai," sacīja Bolēvics.
Viņš uzskata, ka jautājumam par valsts kompensējamo zāļu labāku pieejamību ir jābūt nākamā gada veselības budžeta prioritātei. "Jāpatur prātā, ka efektīvai valsts apmaksāto zāļu pieejamībai ir tieša ietekme gan uz iedzīvotāju dzīves ilgumu, gan dzīves kvalitāti, kas savukārt būtiski ietekmē valsts ekonomikas attīstību, izaugsmi un konkurētspēju," sacīja SIFFA izpilddirektors.
Interneta aptaujā piedalījās 1007 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
