Aptauja: Ceturtdaļai iedzīvotāju mazinājušās bailes saslimt ar Covid-19
Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju savas bailes saslimt ar Covid-19 vīrusu novērtējuši kā paaugstinātas, norādot, ka to līmenis ir no 6 līdz 10 (10 ballu skalā). Savukārt puse aptaujāto norādījuši, ka bailes saslimt neizjūt pavisam vai izjūt salīdzinoši mazāk, novērtējot tās no 1 līdz 4. Cilvēku bailes saslimt ar Covid-19, salīdzinot novembri, decembri un janvāri ar šī gada pavasari, ir būtiski sarukušas – 25 % iedzīvotāju bailes saslimt ir mazinājušās, liecina "Apotheka" un "Norstat" veiktā aptauja*.
Tajā pašā laikā 35 % iedzīvotāju bailes no saslimšanas ar Covid-19 šī gada pavasarī (aprīļa beigās, maija sākumā) nav mainījušās, bet vēl 27 % bail nebija toreiz un nav arī tagad. Bailes ir palielinājušās vidēji 6 % iedzīvotāju, nenovērojot būtiskas atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām.
Iedzīvotāji, kuri ir visvairāk noraizējušies par saslimšanu ar Covid-19, ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem (41 %), cilvēki ar augstāko izglītību (35 %), kā arī cilvēki ar vadītāja kvalifikāciju (40 %). Savukārt vismazāk ar vīrusu saslimt baidās jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (21 %), studenti (20 %) un cilvēki, kas strādā pakalpojumu vai tirdzniecības jomā (16 %).
"Joprojām trešdaļa sabiedrības izjūt paaugstinātas bailes no saslimšanas, kas, iespējams, nozīmē to, ka iedzīvotāji regulāri dzīvo arī paaugstināta stresa apstākļos. Ilgstošas bailes un stress nelabvēlīgi ietekmē organismu, cilvēkam kļūstot uzņēmīgākam ne tikai pret Covid-19, bet arī citām saslimšanām. Aptauja gan atklāj sakarību – jo cilvēkam ir vairāk bail, jo apzinīgāk tiek ievēroti ierobežojumi, kas, protams, pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību kopumā. Tomēr labākais veids, kā sevi pasargāt, ir censties samazināt gan bailes, gan stresu, vienlaikus turpinot ievērot ierobežojumus," stāsta "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Aptauja rāda, ka tie iedzīvotāji, kuri izjūt lielākas bailes saslimt ar Covid-19, biežāk arī ievēro ierobežojumus vīrusa izplatības ierobežošanai. Piemēram, no tiem cilvēkiem, kuri 10 ballu skalā savas bailes novērtējuši visaugstāk, 98 % sabiedriskās vietās ievēro drošu fizisko distanci no citiem, bet no tiem, kuri nebaidās vispār, distanci ievēro par ceturtdaļu mazāk jeb 73 %. Tāpat cilvēki, kuri nebaidās no saslimšanas, biežāk norādījuši, ka ierobežojumu laikā turpina satikties ar draugiem un radiniekiem, kas dzīvo ārpus to mājsaimniecības, attiecīgi 47 % pret 19 %. Savukārt visbiežāk abas grupas – gan tie, kas izjūt lielas bailes, gan tie, kas nē, – līdzvērtīgi ievēro tādus ierobežojumus kā sejas masku lietošana publiskās vietās un izmanto iespēju veikt darba vai skolas pienākumus attālināti.
"Ierobežojumu kontekstā varam runāt arī par veselības uzvedību kopumā, kuru, protams, ietekmē arī bailes no saslimšanas. Katram cilvēkam uztvere par slimības nopietnību ir individuāla, tāpat arī uztvertie ieguvumi no ierobežojumu ievērošanas, kā arī spēja tos ievērot. Turklāt pie ierobežojumu ievērošanas slēpjas arī dažādi personības un demogrāfiskie faktori, kā arī katra individuālā atbildība par sabiedrības kopējām interesēm. Lai arī datos redzam, ka nobijušies cilvēki apzinīgāk ievēro arī noteikumus, bailes visbiežāk strādā īsu mirkli. Ja cilvēku ilgstoši vada tikai bailes, iespējams iedzīvoties arī neveselīgā uzvedībā, piemēram, pārtraucot ievērot ierobežojumus brīdī, kad vairs nav bail saslimt. Atslēga ir izpratnē par katra ierobežojuma jēgu gan savai, gan kopējai sabiedrības veselībai," saka sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.
* Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu Norstat, laika posmā no 29. aprīļa līdz 5. maijam, aptaujājot 1004 respondentus.
