Mūsdienās vairs nevienam nav pārsteigums, ka uzturs un psihiskā veselība ir saistīti, un pēdējos gados zinātnieki arvien lielāku uzmanību pievērš pētījumiem par mentālo labsajūtu un zarnu biomu, GAPS, Vidusjūras diētu un citām. Septembrī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) veiktā aptauja atklāj, ka 56,9% respondentu jūtas zinoši par saikni starp uzturu un psihisko veselību – “jā” atbildējuši 21,6%; “vairāk jā nekā nē” – 35,3%, “vairāk nē nekā jā” – 39,2%. Pie kam lielākā daļa no 251 respondenta, kas piedalījās aptaujā, būtu gatavi vai vismaz mēģinātu mainītu savu uzturu, lai uzlabotu psihisko veselību.

Respondenti vecumā grupā no 35-44 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas norādīja, ka jūtas zinoši par saistību starp uzturu un psihisko veselību.

“Man ir patīkami uzzināt, ka arvien vairāk cilvēku apzinās, ka tas, ko mēs ēdam ietekmē ne tikai to, kā jūtas mūsu ķermenis, bet ēdiens vistiešākajā mērā ietekmē arī mūsu smadzeņu darbību un līdz ar to arī psihisko veselību. Piemēram, pētījumi rāda, ka tajās valstīs, kur mazāk tiek ēstas zivis, biežāk tiek novērotas depresijas. Savukārt depresiju var izraisīt tieši to vielu trūkums, ko sniedz zivīs un jūtas veltēs esošā folijskābe, Omega-3 taukskābes, selēns. Iekļaujot ēdienkartē treknas zivis, olas, ēdot vairāk augļus un dārzeņus (īpaši lapu salātus), sēklas, riekstus, pilngraudu produktus  - jau pēc mēneša pamanīsiet, ka uzlabosies miegs un mazināsies trauksme,” saka RPNC valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce.

Un, ja mēs padomājam - viss ir tik loģiski. Smadzenes ir tas mūsu orgāns, kas vienmēr ir “ieslēgtas”, vienmēr darbojas, tās rūpējas par mūsu domām un kustībām, elpošanu un sirdspukstiem, sajūtām — tās smagi strādā visu diennakti, arī tad, kad guļam. Tas nozīmē, ka smadzenēm ir nepieciešama pastāvīga enerģija, kas nāk no pārtikas, ko patērējam.  

Vienkārši sakot, tas, ko tu ēd, tieši ietekmē tavu smadzeņu struktūru un darbību, un galu galā arī tavu garastāvokli. Ja salīdzinām ar dārgu automašīnu, smadzenes vislabāk darbojas tad, kad tās saņem augstākās kvalitātes degvielu. Ēdot augstas kvalitātes pārtiku, kas satur daudz vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, baro smadzenes un pasargā tās no oksidatīvā stresa (brīvajiem radikāļiem) — "atkritumiem", kas bojā šūnas. Ja vielas no "lētās degvielas” (piemēram, no pārstrādātiem vai rafinētiem pārtikas produktiem) nonāk smadzenēs, tām ir maz iespēju no šiem brīvajiem radikāļiem atbrīvoties. Piemēram, pārtika ar augstu rafinētā cukuru saturu, ir kaitīga smadzenēm. Bez tā, ka organismā pasliktinās insulīna regulēšana, tā veicina arī iekaisumu un oksidatīvo stresu. Vairāki pētījumi ir atklājuši korelāciju starp pārtiku ar augstu rafinētu cukuru saturu un smadzeņu darbības traucējumiem un pat garastāvokļa traucējumu simptomu, piemēram, depresijas, pastiprināšanos.

Tāpat mūsdienās ir atklāts, ka pastāv vistiešākā saikne ne tikai starp to, ko ēd, kā jūties un kā rezultātā uzvedies, bet arī starp baktērijām, kas dzīvo tavās zarnās, ko sauc par zarnu mikrobiomu.

Kā pārtika, ko ēd, ietekmē psihisko veselību? RPNC skaidro, ka visa pamatā atkal ir hormoni. Serotonīns ir dabisks hormons - neirotransmiters, kas regulē mūsu sajūtas un garastāvokli. Tas palīdz regulēt arī miegu un apetīti, kavē sāpes. Tā kā aptuveni 95% no serotonīna tiek ražoti kuņģa-zarnu traktā un cilvēkam kuņģa-zarnu trakts ir izklāts ar simts miljoniem nervu šūnu jeb neironu, ir loģiski, ka gremošanas sistēmas iekšējā darbība palīdz ne tikai sagremot pārtiku, bet arī vadīt emocijas. Turklāt šo neironu darbību un neirotransmiteru, piemēram, serotonīna, ražošanu lielā mērā ietekmē miljardiem "labo" baktēriju, kas veido katra cilvēka zarnu mikrobiomu. Šīm baktērijām ir būtiska loma veselībā. Tās aizsargā zarnu gļotādu un nodrošina spēcīgu barjeru pret toksīniem un "sliktajām" baktērijām; tās ierobežo iekaisumu, uzlabo barības vielu uzsūkšanos no pārtikas, un tās aktivizē nervu ceļus, kas veidoti tieši starp zarnām un smadzenēm. Var šķist neticami, taču pētnieku vidū arvien vairāk tiek uzskatīts, ka labās baktērijas ne tikai ietekmē to, ko jūsu zarnas sagremo un absorbē, bet tās arī ietekmē iekaisuma pakāpi visā ķermenī, kā arī garastāvokli un enerģijas līmeni.

Aptauja parādīja, ka ne tikai 96% cilvēku gribētu vairāk uzzināt par pārtikas saistību un psihisko veselību, bet arī to, ka aptuveni 92% respondentu pēdējā gada laikā mēģinājuši ieviest kādus veselīgus ēšanas paradumus. 58,8% sākuši vairāk dzer ūdeni, 49% - ēduši vairāk dārzeņus. Tāpat respondenti ēduši vairāk augļus, samazinājuši alkohola patēriņu un cukura patēriņu.

RPNC aicina - ja vēlies pārbaudīt, kā pārtika atstāj ietekmi uz tavu psihisko stāvokli un pašsajūtu, pamēģini divas līdz trīs nedēļas izslēgt no ēdienkartes visus pārstrādātos pārtikas produktus un cukurus. Skaties, kā jūties. Pēc tam lēnām, pa vienam, pievieno uzturam jaunus pārtikas produktus un vēro, kā jūties. Un praktizē tā saukto apzināto ēšanu. Apzinātā ēšana var uzlabot mūsu veselību un mūsu attiecības ar pārtiku.

Šī gada augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām, šādi dodot iemeslu vēlreiz padomāt par to, cik daudz mēs paši varam darīt savas labsajūtas un psihiskās veselības labā, vai arī nekautrēties un meklēt palīdzību pie profesionāļiem.

Nākamā – oktobra aptauja ir saistību starp mājdzīvniekiem un psihisko veselību.  Saka, ka tie cilvēki, kuriem ir mājdzīvnieki, jūtas laimīgāki. Pētījumi atklāj, ka tiem cilvēkiem, kuri pavadīja vairāk laika ar saviem suņiem, oksitocīna (hormons mieram, mīlestībai un veselībai ) līmenis paaugstinājās par 300 procentiem un viņi jutās laimīgāki, un ka pat kaķu video skatīšanās var ievērojami uzlabot garastāvokli. Kā tad ir ar psihisko veselību, kā tev liekas – vai tavam mājdzīvniekam ir saikne tās uzlabošanā? Aptaujas saite te: https://ej.uz/oktobrisaptauja vai www.rpnc.lv  - jau pirmajā lapā!