Aptaujā 89,5% atzīst, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi
Vairāk nekā divas trešdaļas (68%) iedzīvotāju nodarbojas ar radošām aktivitātēm, tādām kā dažādiem mākslas veidiem, rokdarbiem, mūzikas instrumentu spēlēšanu vai radošo rakstīšanu. Pie kam 89,5 % respondentu no 190 cilvēkiem, kuri aizpildīja Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) augusta aptauju par radošo aktivitāšu saistību ar psihiskās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, atzina, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.
Respondenti, kuri savu psihisko veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, mēdz iesaistīties radošās aktivitātēs biežāk nekā tie, kuri savu psihisko veselību vērtē kā sliktu vai drīzāk sliktu kā labu. 58% iedzīvotāju uzskata, ka viņu psihiskā veselība šobrīd ir laba, bet 8,5% - ka tā ir ļoti laba. Savukārt 23% uzskata, ka viņu psihiskā veselība ir drīzāk slikta kā laba, bet 10,5% - ka tā ir slikta.
"Mēs dzīvojam saspringtos laikos, un nereti darbs, mūsu ikdiena un pienākumi izsūc enerģiju un ietekmē psihisko veselību," saka RPNC valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce. "Un tad palīgā nāk radošās aktivitātes, kas nav tikai izklaide vien; tās ne tikai palīdz relaksēties, bet arī uzlabo smadzeņu darbību, palielina neiroplasticitāti, uzlabo kognitīvās funkcijas un paaugstina serotonīna līmeni.”
Vairāk nekā puse aptaujāto teica, ka viņi iesaistās radošajās aktivitātes savā brīvajā laikā (50,5%), citi nodarbojas, kad ir garlaicīgi (18,4%), kad ir stress vai trauksme (11%), bet 3,7% ar radošajām aktivitātēm nodarbojas krīzes laikā ( kāda, piemēram, bija mājsēde).
Uz jautājumu, kādas radošās darbības viņi izmanto, lai mazinātu stresu un trauksmi, respondenti norādīja dažādas intereses (daudzi – vairākas no tām):
- mūzikas klausīšanās: 75 %,
- mīklu risināšana: 34 %,
- dziedāšana vai dejošana: 49% un 61%,
- zīmēšana, gleznošana vai tēlniecība: 68%,
- rokdarbi, amatniecība: 58%,
- radošā rakstīšana, dzejošana: 42%.
Turklāt 55% apmeklē koncertus un izstādes, 38% veido tiešsaistes saturu izklaidei, 45% spēlē mūzikas instrumentu, un 11% ziņoja par citām aktivitātēm, piemēram, dārzkopību vai ēdiena gatavošanu.
Visbiežāk cilvēki ar radošām aktivitātēm nodarbojas vienatnē (62%), bet citi labprāt to dara arī kopā ar ģimeni (9,5%), kopā ar draugiem (8,4%) vai ar savu “otro pusīti” (7,4%).
Šī gada augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām, šādi dodot iemeslu vēlreiz padomāt par to, cik daudz mēs paši varam darīt savas labsajūtas un psihiskās veselības labā, vai arī nekautrēties un meklēt palīdzību pie profesionāļiem.
Nākamā – septembra aptauja ir par saikni starp uzturu un psihisko veselību. Uzturs un psihiskā veselība ir saistīti, un pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta pētījumiem par psihisko labsajūtu un zarnu biomu, jeb - atcerēsimies lielisko teicienu: "Mēs esam tas, ko mēs ēdam". Tādēļ vēlamies uzzināt - vai iedzīvotāji ir zinoši par saikni starp uzturu un psihisko veselību.
Aptaujas saite te: https://ej.uz/RPNCseptembraaptauja vai www.rpnc.lv - jau pirmajā lapā!
