Aptauja: 76,1 % iedzīvotāju joprojām augsts satraukums par Krievijas karu Ukrainā
Latvijā iedzīvotāju uztraukums par Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā joprojām ir augsts – kopumā 76,1 % respondentu savu uztraukumu vērtē kā augstu vai ļoti augstu (10 baļļu skalā to vērtē no 7 līdz 10), secināts "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1500 respondentu. Jāatzīmē, ka kopš pavasara šis rādītājs ir nedaudz samazinājies, jo maijā savu uztraukumu kā augstu vai ļoti augstu vērtēja 84,6 %.
Vidējs satraukuma līmenis ir 14 % iedzīvotāju (10 baļļu skalā to vērtē ar 5 vai 6), bet 9,9 % respondentu ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (10 baļļu skalā to vērtā no 1 līdz 4). Tikmēr maija sākumā vidējs satraukuma līmenis bija 7,8 % iedzīvotāju, bet 7,5 % respondentu bija zems vai ļoti zems satraukuma līmenis.
Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, atklājas, ka Krievijas izvērstā kara dēļ nedaudz augstāku satraukuma līmeni izjūt sievietes – viņu vidū augsts vai ļoti augsts satraukums ir 80 %, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 70 %. Līdzīga aina bija arī pavasarī – maija sakumā augstu vai ļoti augstu satraukumu izjuta 88 % sieviešu un 76 % vīriešu. Vidēju satraukumu šobrīd izjūt 12 % sieviešu un 13 % vīriešu, bet zems vai ļoti zems satraukums saistībā ar notikumiem Ukrainā ir 7 % sieviešu un 12 % vīriešu. Turpretī maija sākumā vidēju satraukumu izjuta 6 % sieviešu un 11 % vīriešu, bet zems vai ļoti zems satraukums bija 5 % sieviešu un 11 % vīriešu.
Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas augstāks satraukuma līmenis saistībā ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā ir latviešiem – to vidū augstu vai ļoti augstu satraukumu izjūt 79 % respondentu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 50 %. Tikmēr vidēju satraukumu izjūt 13 % latviešu un 18 % krievvalodīgo, bet zems vai ļoti zems satraukums ir 7 % latviešu un 32 % krievvalodīgo. Maijā augstu vai ļoti augstu satraukumu izjuta 88 % latviešu un 72 % krievvalodīgo, vidēju satraukumu izjuta 8 % latviešu un 10 % krievvalodīgo, bet zems vai ļoti zems satraukums bija 5 % latviešu un 19 % krievvalodīgo.
Analizējot datus pēc respondentu vecuma, secināms, ka salīdzinoši zemāks satraukuma līmenis ir gados jaunākiem cilvēkiem – vecumā no 18 līdz 24 gadiem augsts vai ļoti augsts satraukums par notikumiem Ukrainā ir 49 %, kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir ap 80 %. Tāpat minētās vecuma grupas pārstāvji biežāk atbildēja, ka viņiem ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis – viņu vidū šis rādītājs ir 18 %, kamēr citās vecuma grupās tas ir robežās no 8 % līdz 9 %.
Pēc izglītības līmeņa redzams, ka augstāks satraukuma līmenis saistībā ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā ir cilvēkiem ar iegūtu augstāko izglītību – viņu vidū augstu vai ļoti augstu satraukumu izjūt 82 % respondentu, bet iedzīvotājiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 63 %. Tikmēr vidēju satraukumu izjūt 12 % respondentu ar augstāko izglītību un 20 % vidējo izglītību ieguvušo, bet zems vai ļoti zems satraukuma līmenis ir 6 % ar augstāko izglītību un 16 % ar vidējo izglītību.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1518 respondentus.
