Aptauja: 63% Latvijas pacientu gatavi kļūt par kaimiņvalstu rezidentiem, lai saņemtu labāku veselības aprūpi
Ja Latvijas pacienti nonāktu situācijā, kad to slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kurus Latvijā nespēj nodrošināt, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šo zāļu pieejamība ir garantēta, 63% pacientu būtu gatavi savas veselības un dzīvības dēļ kļūt par rezidentu kaimiņvalstīs. Diemžēl Latvijā jau šobrīd ir pacienti, kuriem nācies šo procesu piedzīvot, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā sabiedrības aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" par veselības aprūpes sistēmas kvalitāti Latvijā.
Kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šogad sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro , Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Rezultātā, teju divas trešdaļas Latvijas pacientu, kuri ikdienā lieto kompensētās zāles, atzīst, ka būtu gatavi kļūt par rezidentu Lietuvā vai Igaunijā situācijā, kad nepieciešamie medikamenti pieejami vien kaimiņvalstīs. Tikmēr teju katrs desmitais no aptaujātajiem šim procesam jau ir izgājis cauri vai šobrīd ir spiests par to domāt.
Vien 13% aptaujāto atzinuši, ka šādā gadījumā paliktu Latvijā ar cerību, ka situācija nākotnē uzlabosies un ar savu piemēru tie censtos pārliecināt lēmumu pieņēmējus veikt nepieciešamos uzlabojumus valsts veselības aprūpes sistēmā.
"Mūsu tuvākās kaimiņvalstis ar katru gadu palielina zāļu apmaksai paredzēto budžetu un uzlabo iedzīvotāju dzīvildzes un dzīves kvalitātes rādītājus. Tā kā Latvija pacientu labā atvēl vismazāko līdzekļu apjomu, tad arī saprotams, ka pacientu iespējas, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir ierobežotas, gan pašu medikamentu saņemšanā, gan ārstējamo diagnožu skaitā," uzsver Valters Bolevics, SIFFA direktors.
Zinot, ka Lietuvā un Igaunijā pacientiem ir pieeja plašākam kompensējamo zāļu klāstam ar krietni lielāku kompensācijas apmēru no valsts līdzekļiem, 70% gadījumu aptaujātie pacienti norādījuši, ka progresīvais kompensējamo medikamentu pieejamības attīstības scenārijs Lietuvā un Igaunijā demonstrē kaimiņvalstu veselības aprūpes sistēmas spēju iet līdzi laikam un apmierināt esošās pacientu vajadzības, kamēr Latvijā šādas iespējas ir ierobežotas. Šāda kaimiņvalstu pozīcija arī ļauj pacientiem izārstēt diagnozes, kuras Latvijā ārstēt ar valsts apmaksātiem medikamentiem nav iespējams.
Vienlaikus pacienti norāda, ka tad, kad valsts kompensē lielāku medikamentu skaitu, ir iespējams palīdzēt arī lielākam pacientu skaitam, līdz ar to šobrīd Latvijā pacienti atrodas sliktākā situācijā kā kaimiņvalstīs, kur līdzās medikamentu pieejamībai to pacientu loks, kam medikamenti tiek paredzēti, ir krietni lielāks.
V. Bolevics norāda, ka pacientu nostāja pierāda akūtu nepieciešamību prioritizēt gan budžeta palielinājumu medikamentu apmaksai, gan paša saraksta pārskatīšanu, tajā iekļaujot jaunus un efektīvus medikamentus. Pēc SIFFA veiktajiem aprēķiniem uz šī gada pavasari Latvijā kompensējamo medikamentu finansējuma deficīts ir mērāms aptuveni 80,38 miljonu eiro apmērā, kas Latvijai nepieciešams, lai pietuvinātos pārējo Baltijas valstu vidējam līmenim valsts apmaksātu medikamentu kompensācijā pacientiem.
*Aptauja veikta 2021. gada martā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāju, kuri ikdienā lieto valsts kompensējamos medikamentus.
