Aptauja: 55% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, atrodoties saulē, nelieto saules aizsargkrēmu

Dermatologi norāda, ka vienkārši un iedarbīgi veidi ādas pasargāšanai no saules kaitīgā UV starojuma ir uzturēšanās ēnā, nosedzoša apģērba nēsāšana un saules aizsargkrēma pareiza lietošana. Lai gan saules aizsargkrēms ir ērts un efektīvs līdzeklis, 55% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, atrodoties saulē, to nelieto*, tādējādi pakļaujot sevi apdegumu, ādas audzēju un citiem veselības riskiem.

“Visbiežāk cilvēki nepadomā par aizsardzību no saules tieši ikdienā – pastaigājoties parkā, pļaujot mauriņu pagalmā, braucot ar velosipēdu, taču tas viss kopā veido saules negatīvās ietekmes “uzkrājumu” ķermenī, kas kādā dzīves posmā var rezultēties būtiskās veselības problēmās,” norāda biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” vadītājs un “Derma Clinic Riga” dermatologs Raimonds Karls.

Ikdienā saules aizsargkrēmu lieto vien 45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, taču, mērķtiecīgi sauļojoties, – divas trešdaļas (66%). Salīdzinoši labāka situācija ir bērnu aizsargāšanā no UV starojuma. Uzskatam, ka saules aizsargkrēma lietošana ir īpaši svarīga bērniem, piekrīt 88% aptaujāto – 84% vīriešu un 91% sieviešu.*

Arī tie iedzīvotāji, kas regulāri lieto saules aizsargkrēmu, mēdz pieļaut kļūdas. Izplatītākās no tām ir krēma neuzklāšana apmākušās dienās – to dara vien 16% iedzīvotāju. Tāpat cilvēki nepietiekami rūpējas par krēma aizsargkārtas atjaunošanu, jo to regulāri atkārtoti uzklāj vien 26% aptaujāto (vīrieši 20%, sievietes 32%). Pirms aizsargkrēma lietošanas tā derīguma termiņu pārbauda nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (53%), bet teju puse (49%) izlasa lietošanas instrukciju.*

Kā pareizi lietot saules aizsargkrēmu?

1. Izvēlies savai ādai piemērotāko saules aizsargkrēmu. Cilvēkiem ar gaišāku ādu vispār nav ieteicams uzturēties tiešos saules staros un jāizvēlas krēmi ar augstāko saules aizsargfaktoru (SPF) – 50. Ikdienas situācijām pavasarī un vasarā būs piemērots saules aizsargkrēms ar SPF 30, bet SPF 15 var lietot rudenī un ziemā. Jāatceras, ka sniegs, ūdens un smiltis atstaro UV starus, un, uzturoties to tuvumā, pieaug apdegumu veidošanās risks.
2. Pirms saules aizsargkrēma uzklāšanas, pārliecinies, ka tā derīguma termiņš nav beidzies, izlasi krēma sastāvu un lietošanas instrukciju.
3. Nelieto saules aizsargkrēmu ilgāk par vienu sezonu, jo tas, visticamāk, ir bijis pakļauts karstuma ietekmei (ņemot līdzi uz pludmali, ceļojumos) un ir zaudējis savas īpašības.
4. Lieto saules aizsargkrēmu bagātīgā daudzumā (vismaz 20 gramus jeb aptuveni divas ēdamkarotes katrā lietošanas reizē), lai būtu kārtīgi noklājis visas saulei atsegtās ķermeņa daļas.
5. Uzklāj saules aizsargkrēmu 15–20 minūtes pirms došanās ārā. Ja atrodies pie ūdens un plāno peldēties, lieto ūdensizturīgu saules aizsargkrēmu.
6. Neaizmirsti atjaunot saules aizsargkrēma kārtu ik pēc 2 stundām pēc peldes vai intensīvas svīšanas.
7. Atceries uzklāt aizsargkrēmu arī dienās, kad ir apmācies.
8. Ja tomēr gadījies apdegt saulē, ādu var atvēsināt vēsā ūdenī un pēc tam uzklāt līdzekli, kas paredzēts šādiem gadījumiem.
9. Pievērs īpašu uzmanību bērnu pasargāšanai no saules: bērnu āda ir īpaši jutīga pret UV starojumu, un bērnu ādas apdegumi būtiski paaugstina risku tālāk dzīves laikā saslimt ar ādas vēzi.

Daļu sabiedrības, iespējams, no saules aizsargkrēma lietošanas attur neizpratne par tā sastāvu. 15% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka saules aizsargkrēms ir kaitīgs, jo tā sastāvā ir kaitīgas vielas. Visskeptiskākie pret saules aizsargkrēma lietošanu ir vecāka gadagājuma cilvēki – vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādi domā 21%.*

„Ir divu veidu saules aizsargkrēmi – fizikālie un ķīmiskie. Krēmi, kas ir bāzēti uz fizikāliem UV filtriem, satur minerāļus, piemēram, cinka oksīdu un titāna dioksīdu, un tie uz ādas veido fizisku aizsargkārtiņu, kas atstaro kaitīgos UVA/UVB starus. Tie darbojas jau no uzklāšanas brīža un ir droši gan videi, gan cilvēkiem ar jutīgāku ādu. Savukārt aizsargkrēmi, kuru pamatā ir ķīmiski UV filtri, piemēram, oksibenzons un oktinoksāts, iesūcas ādā un absorbē UV starus, pārvēršot tos siltumā. Lietojot šādus aizsargkrēmus, jāņem vērā, ka paiet zināms laiks no produkta uzklāšanas līdz brīdim, kad vari doties saulē, turklāt pierādīts, ka atsevišķi ķīmiskie UV filtri var atstāt postošu ietekmi uz ūdens organismiem,” skaidro AS “MADARA Cosmetics” dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas gadījumi un vidēji 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi. “Aizsargkrēma lietošana ir uz pierādījumiem balstīta metode, kā izvairīties no onkoloģiskām ādas slimībām. UV starojums ir vienīgais novēršamais riska faktors ādas audzēju attīstībā, tādēļ pareiza saules aizsargkrēma lietošana ir ļoti būtiska ādas veselības uzturēšanā,” uzsver Raimonds Karls.

Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par pareizu ķermeņa aizsardzību pret sauli, SPKC īsteno informatīvo kampaņu “Necepies! Izvēlies dzīvot!”. Kampaņā tiek uzsvērts 3U princips – Uzklāj, Uzvelc, Uzmanies! Uzklāj saules aizsargkrēmu, uzvelc cepuri, saulesbrilles un nosedzošu apģērbu un uzmanies no atrašanās tiešos saules staros no plkst.10.00 līdz plkst.16.00.

Plašāka informācija pieejama: https://www.spkc.gov.lv/lv/necepies-izvelies-dzivot

Par kampaņu “Necepies! Izvēlies dzīvot!”

Sabiedrības informēšanas kampaņa “Necepies! Izvēlies dzīvot!” tiek īstenota, lai aicinātu iedzīvotājus aizdomāties par sauļošanās – gan saules jeb dabīgi iegūtā iedeguma, gan solāriju jeb mākslīgi iegūtā iedeguma radīto kaitējumu veselībai, kā arī par nepieciešamību ievērot ādas apdeguma un ādas onkoloģisko slimību profilakses pasākumus.

*SPKC un pētījumu aģentūras “Norstat” organizētajā sabiedriskās domas aptaujā 2023.gada jūnijā tiešsaistē piedalījās 1011 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.