Aptauja: 48% būtu gatavi ziedot savu nieri tuviniekam; uzsver izglītības un informēšanas nozīmi orgānu transplantācijas jautājumos
Decembrī veiktā biedrības “ParSirdi.lv” un Latvijas Nieru slimnieku asociācijas aptauja, kurā piedalījās 401 respondents*, atklāja, ka piektā daļa respondentu (21%) būtu gatavi ziedot savu nieri, ja tas būtu nepieciešams, savukārt 48% respondentu būtu gatavi ziedot savu nieri tikai tuviniekam, bet 13,5% piekristu nieres ziedošanai pēc nāves. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju zināšanas un attieksmi par iespējām kļūt par orgānu, tajā skaitā nieres, donoriem.
Jānis Jušinskis, ārsts-transplantologs, P.Stradiņa KUS Latvijas Transplantācijas centra vadītājs: “Nieres transplantāciju skaits Latvijā ir atšķirīgs katru gadu – tas saistīts arī ar donoru pieejamību. Tā piemēram, 2023. gadā tika veiktas 46 nieres transplantācijas, savukārt 2024. gadā jau veiktas 56 transplantācijas.”
Atbildot uz jautājumu par to, kas atturētu no nieres ziedošanas, 35% min bailes no operācijas vai komplikācijām, 21% šaubās par savu veselības stāvokli, savukārt 16% uzskata, ka ir par maz informācijas par šiem jautājumiem.
RSU asoc.prof. Ieva Ziediņa, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, PSKUS Nefroloģijas centra virsārste, piekrīt, ka biežākie mīti par nieru transplantāciju ir saistīti ar nepietiekošām cilvēku zināšanām par pašu transplantācijas procesu, kā arī dzīvo orgānu donoru un orgānu saņēmēju (recipientu) dzīves kvalitāti pēc šīs operācijas: “Vēlos uzsvērt, ka ir ļoti stingri nosacījumi, pēc kuriem atlasām potenciālos dzīvos nieru donorus, izvērtējot visus iespējamos riskus viņu turpmākai veselibai. Arī potenciālā nieres recipienta veselības stāvoklis ir būtisks, tāpēc rūpīgi izvērtējam to, vai recipients varēs pārciest pašu nieres transplantācijas operāciju ar vispārējo anestēziju, kā arī imūnsupresīvo terapiju pēc nieres transplantācijas. Dažkārt pacienta asinsvadi ir tik ļoti bojāti, kas ir sekas, piemēram, ilgstošai smēķēšanai vai augstam cukura līmenim asinīs, ka nieres transplantāciju nav iespējams veikt. Tomēr vēlos uzsvērt, ka viena transplantēta niere var dāvāt recipientam vēl 10, 20, pat 30 kvalitatīvi nodzīvotus gadus, turklāt, lai kļūtu par nieres donoru, būtiskākais ir nevis pasē minētais vecums, bet gan cilvēka veselības stāvoklis.”
Gandrīz visi (99%) aptaujātie atzīst, ka ir informēti, ka nieres ziedošana var būt dzīvības glābšana kādam, kurš cieš no nieru mazspējas. Kā norāda Latvijas Nieru slimnieku asociācijas vadītāja Jolanta Kaša, aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki izprot ziedošanas nozīmi dzīvības glābšanā, un šīs zināšanas arvien uzlabojas: “Man ir bijušas trīs nieres transplantācijas, divas no miruša donora un trešā no dzīva (ziedojumu nieri saņēmu no savas mīļās krustmāmiņas). Lai ziedotu savu nieri, ir jābūt lielai drosmei, spējai iejusties “otra ādā”, neskatoties uz to, ka iespējamas arī kādas fiziskas sāpes, atdot pašu dārgāko, daļu no sevis, lai dotu iespēju citam dzīvot. Mirušo nieru donoru tuviniekiem smagā brīdī, kad ir zaudēts tuvs, mīļš cilvēks, neskatoties uz sāpēm un izmisumu, jāspēj ieklausīties un saprast tos, kam dzīvība ir atkarīga no tā, vai tiks saņemta niere vai nē. Miljonus reizes savās domās esmu teikusi PALDIES savai krustmāmiņai, savam nezināmajam mirušajam donoram un viņa piederīgajiem par iespēju dzīvot, strādāt, būt laimīgai savā ģimenē. Visu mūsu nieru pacientu vārdā, kas ir saņēmuši šo ziedojumu (nieres transplantāciju), izsaku pateicību - jūs visi esat mūsu Latvijas Lepnumi!”
Biežākie iemesli, kas veicina nieru slimības attīstību: 2. tipa cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija, hronisks nieru iekaisums (nieru kamoliņu un nieru kanāliņu iekaisums), nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana un nieru policistoze. Plašāka informācija par iespējām kļūt par donoru.
