Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēža ārstēšanā visgrūtākais ir cīņa ar sistēmu
41% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cīņā ar vēzi visgrūtākais ir sistēmas nepilnības un nevienlīdzīgas iespējas saņemt atbilstošu ārstēšanu, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un "Norstat Latvija” īstenotās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*. Kamēr pasaulē onkoloģiskās saslimšanas ir kļuvušas par hroniski ārstējamu slimību, ar nosacījumu, ka tās diagnosticētas pēc iespējas agrīnā stadijā un tiek saņemta atbilstoša ārstēšana, Latvijas iedzīvotāju iespēja uzvarēt audzēju nereti atkarīga tikai no līdzcilvēku atbalsta.
Īstenotajā aptaujā teju trešā daļa jeb 28% respondentu ir norādījuši, ka visgrūtākais cīņā ar vēzi ir bezpalīdzības sajūta un uzliktā dubultā slodze saviem tuvākajiem un ģimenei, tikmēr 17% iedzīvotāju uzskata, ka, saskaroties ar izaicinājumiem ārstēšanas procesā, grūtākā ir sajūta, ka neesi vajadzīgs savai valstij. Vēl 12% uzskata, ka izaicinājumus rada apziņa, ka nepieciešams lūgt finansiālu palīdzību citiem.
Lai arī onkoloģijā daudz kas Latvijā ir pieejams par valsts budžeta līdzekļiem, ir pacienti, kuru pieredze ir cita. Šogad 1255 onkoloģiskie pacienti cerēja uz valsts finansētiem inovatīvajiem medikamentiem, taču ar esošo valsts finansējumu ārstēšanos uzsāka vien 381 pacients. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm nākamgad šāds atbalsts būs nepieciešams jau 2028 vēža pacientiem. Šie ir pacienti, kuriem cerība izārstēties ir tikai ar zālēm, kuras valsts šobrīd neapmaksā.
Šobrīd, saņemot atteikumu no valsts, vēža pacienti cīnās un meklē finansējumu pašu spēkiem, vēršoties gan Nacionālajā veselības dienestā (NVD), lūdzot piešķirt individuālu kompensāciju zāļu apmaksai, kur pārsvarā tiek saņemti atteikumi, gan arī pēc sabiedrības atbalsta labdarības organizācijā ziedot.lv vai pieņem lēmumu doties uz ārzemēm.
“Lai arī onkoloģija ir viena no Latvijas prioritātēm, finansējums inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem ir nepietiekams. Lai nākamgad 2028 vēža pacientiem nodrošinātu atbilstošu terapiju, nākamā gada budžetā ir nepieciešami 51.5 miljoni eiro, kas tiktu novirzīti jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai onkoloģijas pacientiem. Pērn individuālu kompensāciju inovatīvajiem medikamentiem no valsts saņēma 33 onkoloģiskie pacienti, savukārt labdarības organizācija ziedot.lv par Latvijas līdzcilvēku un uzņēmumu ziedojumiem sniedza atbalstu 85 vēža slimniekiem, tomēr dzīvot grib ikviens vēža pacients. Valstī ir pieņemts Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns, kas nedrīkst palikt tikai uzrakstīts uz papīra, ļaujot pacientiem turpināt dzīvot izmisumā un šaubās par to, vai valsts palīdzēs? Katrs cilvēks valstij ir vērtība, un skaisti uzrakstītais plāns ir jārealizē dzīvē,” norāda SIFFA valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa.
Kamēr valsts palīdzību atsaka, vēža pacienta dzīvība ir viņa paša rokās. Šādi gadījumi sabiedrībā raisa bažas par to, cik ļoti un vai vispār varam paļauties uz valsts atbalstu slimības gadījumā.
Pat lielākie cīnītāji reiz pagurst
Cīņa par izdzīvošanu vēža pacientu psiholoģiski sagrauj. Jau slimības diagnoze rada satraukumu un nospiedošu sajūtu, taču vēl lielāku slogu uzliek bezcerības sajūta par to, ka nav pieejama atbilstoša ārstēšana. Onkoloģiskajiem pacientiem ir jābūt gana drosmīgiem, lai lūgtu līdzcilvēku palīdzību, savukārt sabiedrībai – atvērtai un saprotošai. Kā norāda psihoterapeite Aina Poiša, sabiedrībā joprojām trūkst empātijas pret cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, taču ikviens šāds palīdzības sauciens vairo izpratni un cilvēcību. Savukārt vēža pacientus viņa aicina iestāties par savu dzīvi un par spīti pārbaudījumiem meklēt palīdzību, lai dzīvotu.
“Cilvēks ar vēža diagnozi ir ļoti ievainojams un jūtīgs, jo pakausī pulsē slimība, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai onkoloģiskajiem pacientiem būtu atbalsta sajūta. Daļa vēža pacientu jūtas bezpalīdzīgi un atkarīgi no speciālistu palīdzības un terapijas pieejamības, turklāt, saņemot palīdzības atteikumu no valsts, pacientiem šķiet, ka pasaule burtiski izstumj viņus ārā no dzīves. Lai vēža pacients saņemtu drosmi lūgt sabiedrības palīdzību, viņam ir jāpieņem realitāte un jāsaprot, ka tas ir veids, kā viņš var sev palīdzēt. Pat lielākie cīnītāji reiz pagurst un piedzīvo vājuma brīžus, taču pēc brīža pieceļas un iet uz priekšu,” komentē psihoterapeite Aina Poiša, piebilstot, ka bieži vien vēža pacienti ārstēšanās procesā maina savu attieksmi pret dzīvi, iestājas par savu dzīvi un iekšējām vērtībām. “Cilvēks saprot, ka viņam ir ne tikai pienākumi pret citiem, bet arī tiesības apmierināt savas vajadzības. Šajā gadījumā, lūdzot sabiedrības atbalstu ārstēšanas terapijas nodrošināšanai. Lūgt palīdzību un līdzcilvēkiem šādu soli pieņemt – tas ir sabiedrības empātijas un brieduma pakts ,” uzskata A. Poiša.
*Iedzīvotāju aptauju īstenojusi pētījumu aģentūra “Norstat Latvija” šī gada jūlijā, piedaloties 1035 iedzīvotājiem visā Latvijā vecumā no 18-74 gadiem.
