Aptauja: 39% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar alerģiju

Vairāk nekā trešdaļa jeb 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar alerģiju pret kādu no izplatītākajiem alergēniem, kamēr 61% respondentu norāda, ka nav alerģiski. Taču gandrīz trešdaļa (30%) no respondentiem, kas saskārušies ar alerģiju, neko nedara, lai šo problēmu risinātu. Tā secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.

Kā biežākos alergēnus iedzīvotāji minējuši putekļus un putekļu ērcītes (14%), putekšņus (11%), kukaiņu (odu, bišu, lapseņu) kodumus (11%) un sadzīves ķīmiju, piemēram, mazgāšanas līdzekļus, balinātājus, kosmētiku (10%). Tāpat iedzīvotāji atzīst, ka saskārušies ar alerģiju pret medikamentiem (9%), dzīvnieku izcelsmes alergēniem, piemēram, spalvu (7%), pārtikas produktiem, piemēram, riekstiem, zemenēm, medu, šokolādi, pienu, olām un citiem (6%), pelējuma sēnīti (6%) un citiem alergēniem.

BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerhomuhins stāsta, ka visbiežāk ar sūdzībām un jautājumiem par alerģiju aptiekā pacienti vēršas pavasarī, kas saistīts ar putekšņu alerģiju perioda iestāšanos. Parasti tas attiecināms tieši uz pieaugušajiem, jo bērnu alerģiju gadījumā vecāki vēršas aptiekā jau pēc ārsta izrakstītajiem medikamentiem. Farmaceits atgādina, ka biežākie alerģijas simptomi ir šķaudīšana, iesnas (kas var izpausties gan kā tekošs, gan kā aizlikts deguns), acu asarošana, nieze un apsārtums, klepus, elpas trūkums, kā arī ādas nieze un izsitumi. Saskaroties ar šiem simptomiem un alerģijas aizdomu gadījumā, tie jāpārrunā ar speciālistu.

Vairums cenšas izvairīties no alergēniem

Vairums no tiem respondentiem, kas saskārušies ar alerģiju, kā primāro risinājumu izmanto izvairīšanos no alergēniem (46%), savukārt 31% lieto pretalerģijas līdzekļus jeb antihistamīnu saturošus preparātus. 7% aptaujāto, kas saskārušies ar alerģiju, lai risinātu šo problēmu, dodas pie ģimenes ārsta, vēl 7% – dodas pie alergologa, 1% – veic imūnterapiju, kamēr 30% nedara neko un 1% nesniedza konkrētu atbildi.

Turklāt vīriešu vidū tendence neko nedarīt problēmas risināšanas labā ir izteiktāka. No tiem vīriešiem, kas saskārušies ar alerģiju, lai to mazinātu, neko nav darījuši 39% (sievietēm šis rādītājs ir 25%), no alergēniem cenšas izvairīties 37% vīriešu ar alerģijām (sievietēm – 52%), lieto antihistamīnu saturošus preparātus – 28% vīriešu ar alerģijām (sievietēm – 33%). Taču vīrieši, saskaroties ar alerģijām, nedaudz biežāk dodas pie ārsta nekā sievietes. No tiem respondentiem, kas saskārušies ar alerģijām, pie ģimenes ārsta dodas 9% vīriešu un 6% sieviešu, bet pie alergologa – 9% vīriešu un 5% sieviešu.

Farmaceits uzsver, ka alerģijas gadījumā ir ļoti būtiski pēc iespējas ierobežot saskarsmi ar alergēna. To, cik veiksmīgi tas ir izdarāms, lielā mērā ietekmē arī alerģijas veids. Tā, piemēram, pārtikas alerģijas gadījumā svarīga ir alergēna izslēgšana no uztura, putekļu alerģijas gadījumā būtiska ir mitrā uzkopšana un izvairīšanās no putekļus uzkrājošajiem priekšmetiem mājas un darba vietas iekārtošanā. Savukārt, saskaroties ar sezonālajām alerģijām, ko izraisa putekšņi, un zinot, ka noteiktā laikā jūs piemeklēs alerģijas simptomi, ir iespējams savlaicīgi sākt lietot medikamentus.

Iespēju dažādība

Pretatlerģijas līdzekļi ir pieejami dažādās formās – kā tabletes, sīrupi, pilieni iekšķīgai lietošanai, acu un deguna pilieni, kā arī geli ārīgai lietošanai. Tādējādi iespējams katram gadījumam piemeklēt piemērotāko risinājumu, skaidro farmaceits. Tāpat smagāku alerģiju gadījumā vai gadījumos, kad ir grūti izvairīties no alergēniem, risinājums var būt specifiska imūnterapija pret alergēnu. Tās laikā cilvēka organisms tiek pieradināts pie alergēna, lai uz to vairs nerastos alerģiska reakcija.

Farmaceits aicina ikvienu, kas saskaras ar alerģijas simptomiem, tos neignorēt, bet meklēt risinājumu, censties izvairīties no saskarsmes ar alergēnu un konsultēties ar speciālistu, lai rastu sev piemērotāko ārstniecības līdzekli un formu.