Apinis: Ārstus nevar nolikt dzimtcilvēku stāvoklī
Nav iespējams ārstus nolikt dzimtcilvēku stāvoklī un jaunā sistēma ir murgi un verdzība, par grozījumiem, ar kuriem pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem trīs gadus varētu būt jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, norāda Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Viņš norādīja, ka vēl nav iepazinies ar jauno plānu, bet pauda, ka šāds regulējums tik un tā nav un nebūs konstitucionāls un kopumā Belēvičs pats paliek rezidentiem parādā, nevis otrādi.
Apinis skaidro, ka Latvijas Ārstu biedrība nemainīs savu viedokli un pozīciju. Viņš atgādināja, ka biedrība nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai par grozījumiem rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumos. Biedrība cer uz tikšanos ar premjeru Māri Kučinski (ZZS). Apinis uzsvēra, ka gadījumā, ja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) nemainīs savu pozīciju daudzos jautājumos, tad premjeram tiks lūgts "meklēt jaunu ministru".
Pēc Apiņa domām, ārsti tiks šķiroti pēc darbavietas un pielīdzināti dzimtcilvēkiem, kuriem nosaka darbavietu. Viņš arī sacīja, ka biedrība vērsās pie Eiropas ārstu organizācijām ar jautājumu par šādu sadales kārtību, kā atbildi saņemot pārsteigumu par šādu kārtību.
Kā ziņots, veselības ministrs pirmdien, 14.martā, tikās ar medicīnas studentiem, kā arī Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un universitāšu pārstāvjiem, lai diskutētu par grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību.
Tikšanās laikā veselības ministrs informēja klātesošos, ka noteikumu grozījumu projekts paredz mehānisma radīšanu, lai jaunie ārsti pēc rezidentūras pabeigšanas būtu gatavi doties darbā uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas. Priekšlikumu izveidot šādu mehānismu izteica Latvijas Slimnīcu biedrība, ņemot vērā situāciju ar atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs.
Veselības ministrijas iecerētā mērķa sasniegšanai studentiem tiks piedāvāti divi mehānismi, proti, jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas noteiktu laikposmu strādās konkrētajā vietā nepieciešamajā specialitātē. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka šie jaunie ārsti rezidentūras uzņemšanas konkursā ir jāuzņem prioritāri, vienlaikus ņemot vērā arī sekmes un aktivitātes studiju laikā. Otrs mehānisms paredz, ka jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā un pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārstu praksē.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir tiesības uz pieejamu veselības aprūpi.
Tikšanās laikā esot rasts kompromiss Veselības ministrijas, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvju starpā, vienojoties, ka noteiktais laikposms, kas pēc rezidentūras beigšanas būs jāatstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, ir nevis pieci, bet trīs gadi.
Klātesošie vienojās, ka tiks uzlabota savstarpējā informācijas apmaiņa, lai topošie ārsti labāk jau studiju laikā iegūtu informāciju par karjeras iespējām reģionos un pašvaldības varētu iepazīties ar studējošajiem, kas risināms ar regulāru karjeras dienu starpniecību un interaktīvas platformas izveidi medicīnas studentiem un rezidentiem.
Nākamā VM, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvju tikšanās paredzēta šā gada 30.martā.
Ministrijā atgādina, ka to studentu, kuriem ir noslēgti reģionālie līgumi, uzņemšana rezidentūrā prioritārā kārtībā notika jau pagājušajā gadā un šo iespēju izmantoja 54 studenti. Tāpat ministrs informēja, ka iepriekšējā gadā ir izdevies piesaistīt 1,7 miljonus eiro pašreizējo 200 rezidentūras vietu saglabāšanai un nākotnē, piesaistot papildu līdzekļus, ir plānots pakāpeniski palielināt rezidentūras vietu skaitu.
LETA
