Apdrošinātājs: Ziemas sporta prieku cena – ap 50 apdrošināšanas atlīdzību mēnesī

Daudzu ceļotāju iecienītākie galamērķi ziemas mēnešos ir Itālija, Austrija, Francija, Zviedrija un Slovākija, kas cieši saistīts ar ziemas sporta iespējām. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) aktīvajā ziemas sporta sezonā izmaksā ap 50 atlīdzību mēnesī par dažādām traumām, kas gūtas slēpojot un snovojot. Apdrošinātājs atgādina – EVAK darbojas tikai valsts ārstniecības iestādēs, tāpēc, ja nav ceļojumu apdrošināšana, par medicīniskajiem izdevumiem var nākties maksāt no savas kabatas, un tie, visticamāk, būs vairāki tūkstoši eiro.

“Izmaksas par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sportu, parasti ir lielākas nekā ikdienišķu saslimšanu vai traumu gadījumos. Lielākoties cilvēki gūst ekstremitāšu lūzumus, bet gadās arī sarežģītāki ievainojumi – mugurkaula lūzumi vai smagas galvas traumas. Nevajadzētu pārvērtēt savas spējas, lieki riskēt un dzīties pakaļ traumām. Slēpošanai jābūt patīkamai izpriecai, nevis jācenšas ar to kādam kaut ko pierādīt. Piemēram, pirms dažām dienām kāds klients informēja, ka slēpojot salauzis roku, tomēr plāno turpināt izmantot slēpošanas pasi ar visu lauzto roku, tā palielinot risku gūt atkārtotu traumu. Tas ir lieki, bet apdrošinātājs var tikai ieteikt rīkoties saprātīgi, lēmums katram jāpieņem pašam,” stāsta BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Savi spēki atbilstoši jāizvērtē gan 20, gan 60 gadu vecumā

“Saskaņā ar apdrošinātāja novērojumiem ap trīs ceturtdaļas klientu dod priekšroku slēpošanai, pārējie ir snovborda cienītāji. Vecuma amplitūda ir visai plaša – no 6 līdz 74 gadiem, bet pārsvarā tie ir cilvēki aktīvā vecumā no 19 līdz 59 gadiem. Sezona ir tikko sākusies, un šobrīd vēl ir grūti komentēt, cik pārgalvīgi ziemas sporta mīļotāji būs šogad, bet es no sirds ceru, ka izglītojošais darbs, ko veicam ikdienā, mudinās cilvēkus kļūt prātīgākiem un vairāk rūpēties par savu drošību. Apdrošināšana ir uzticams atbalsts brīdī, kad gadās ķibele, taču labāk, lai ķibeles negadās,” aicina speciāliste.

Apdrošinātājs atgādina – slēpojot jāvelk viss paredzētais drošības ekipējums un obligāti – ķivere, kas aizsargā galvu. Tāpat nevajadzētu slēpot ārpus slēpošanas trasēm, kā arī jāizvērtē savi spēki un jāizvēlas savām iemaņām atbilstošas trases. Ja trasei nav nožogojuma, jāuzmanās, lai neizlidotu no tās.

Tāpat, izvēloties aktīvo atpūtu, jāparūpējas par atbilstošu apdrošināšanu, kas ietver lielākus un daudzveidīgākus riskus nekā parastā ceļojumu apdrošināšana. Turklāt tas sakāms ne tikai par ziemas sporta aktivitātēm: tuvojoties pavasarim, daudzi ceļotāji dodas uz kalnu pārgājienu takām vai kalnu velosipēdu trasēm, kur arī riski saistīti ar paaugstinātu traumatismu, vai eksotisku zemju pludmalēm, kur īpaši jāievēro visa veida higiēnas pasākumi un jāuzmanās no odiem, jo turpinās Denges drudža uzliesmojums.

EVAK – noderīga, bet ne visur

Aktīvajā ziemas sporta sezonā apdrošoinātājs izmaksā ap 50 atlīdzību mēnesī. Jāņem vērā, ka izmaksas var būt visai lielas, turklāt ne visur darbojas Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK – tā ir spēkā tikai tad, ja cietušais vēršas pēc medicīniskās palīdzības valsts klīnikā. Privātajās klīnikās, kādas lielākoties pieejamas ap slēpošanas kūrortiem, visi izdevumi – medikamenti, palīglīdzekļi, transporta izdevumi u. c. – jāsedz no personīgajiem līdzekļiem. Papildus tam jāmaksā par transportēšanu no kalna. Ja nepieciešams izmantot glābšanas helikopteru, tas var izmaksāt no 3000 līdz pat 10 000 eiro atkarībā no valsts un veicamā attāluma. Turklāt pēc ārstēšanas nepieciešama arī repatriācija uz Latviju, kas var izmaksāt no dažiem simtiem eiro, ja cilvēks var lidot ar regulāro reisu, līdz vairākiem tūkstošiem eiro, ja nepieciešama speciāla transportēšana. Vidēji šī summa svārstās ap 8000 eiro.

Piemēram, kāds klients Austrijā slēpojot izbraucis ārpus trases bez nožogojuma un piedzīvojis kritienu, pēc kura ar helikopteru nogādāts slimnīcā un ar mugurkaula traumu ārstējas intensīvās terapijas nodaļā. Šajā gadījumā EVAK nodrošināja neatliekamo palīdzību, bet papildus bija jāmaksā vairāk nekā 9000 eiro, ko sedza apdrošinātājs.

Kāds cits slēpotājs Itālijā uzreiz pēc kritiena nav jutis sāpes un turpinājis atpūtu, bet nākamajā dienā sākušās neciešamas sāpes kājā. Līdz brīdim, kad sasniegts ārsts, cilvēks vairs nevarēja paša spēkiem pārvietoties. Šajā gadījumā EVAK nenostrādāja, un ārstēšanas izdevumi izmaksāja 2000 eiro. No līdzīgas summas nācies šķirties kādam snovotājam Slovākijā, kurš pēc kritiena lauzis abus apakšdelmus. Rentgens, atsāpināšana un imobilizācija izmaksāja gandrīz 2500 eiro, arī šajā gadījumā EVAK nepalīdzēja.